Jau n-tās reizes (kad neesmu pie PC, protams) ir ienācis prātā, ko te uzrakstīt. Betnetieku nekādīgi līdz tam. Tagad jau ir vēls un man laiks iet gulēt.
Bet vispār:
laura dzer Lāsēna karamelizēto pienu no paciņas ar salmiņu, ēd kā tāds mazs badakāsītis (kur tik daudz viņā var salīst???!!!!), ļoti labrāt staigā pieturoteis pie rociņas, nebaidās no mājas, no svešajiem cilvēkiem, ēd ķiršus pati no kok aun smuki izspļauj kauliņu.
Jāņus nesvinējām. Līgo vakara un nakts laikā Jānis izremotnēja lauras istabiņu. Tagad ir pa pirmo. Šodien iekarināju baldahīnu. Tik superīgi izskatās, tāds caurspīdīgs, garšs un balts. Jūties kā princesīte.
Gurķīsi jau mazi siltumnīcā un smuki dzelteni ziedi. Tomāti ar zied, paprika jau gatavojas.
Salasīju vīgriezes un tās reibinoši smaržo, ka džūst. Tai pļavā savvaļā auga arī balderiāns. Liepziedi ar jau ir. Ka nenokavēju tos salasīt.
Vēl visādi lielāki un mazāki notikumi. Darāmā daudz, daudz. Un ta slabi. tik tad, kad Lauru lieku gulēt, nolūztu pati un ir tik sasodīti grūti saņemties un piecelties! Gulēt ta nevar, kas vārīs Laurukam pusdieas sakņu sautējumu, izskalos un izžāvēs sačurātās bikšeles, pastrādās maizes darbu, sanesīs veļu, aplies siltumnīcu, pati paēdīs? :) bet vispār - kaut kas jāmet nost, citādi ir par daudz darāmā. Atmest jau neko nevar, tātad atliek izturēties paviršāk :D