Ērcēm vispiemērotākās ir mitras un ēnainas vietas,tāpēc tās vairāk sastopamas jauktu koku mežos ar labi attīstītu pamežu.Daudz ērču ir nekoptās meža audzēs ar ievērojamu lapu koku, īpašialkšņu, piejaukumu, bet maz - sausos skrajos priežu silos. Aktīva(uzbrukumam gatava) ērce parasti sēž uz zāles stiebra apmēram 10 cmaugstumā no zemes, gaidot, kad garām ies piemērots upuris. Ērcesattīstība no olas līdz pieaugušai ērcei ilgst 2 - 3 gadus un šajā laikātā izaug no dažām milimetra desmitdaļām līdz pat 4 mm. Ērcēm ir trīsdažādas attīstības stadijas - kāpurs, nimfa un pieaugusi ērce (mātīteun tēviņš). Katrā attīstības stadijā ērcēm nepieciešams sūkt asinis.Barošanās parasti ilgst dažas dienas, retāk - nedēļu (ērču tēviņi nevaruzņemt asinis, tāpēc tie var piesūkties tikai uz īsu brīdi). Kāpuriemun nimfām barošanās nepieciešama, lai pārietu nākošā attīstībasstadijā, bet mātītēm, lai producētu olas.
Piesūcoties ērce caur atskabargaino snuķītiielaiž koduma brūcē siekalas. Tajās ir vielas, kas mazina sāpes unneļauj asinīm sarecēt. Parasti cilvēki ērces kodienu nejūt, tādēļiespējams, ka ērce nokrīt, pirms tā pamanīta. Ērču nepieaugušāsattīstības stadijas to niecīgo izmēru dēļ ir grūti saskatīt. Ērčuaktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobrabeigām, bet pie labvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem var būtievērojami garāka. Ērces kļūst aktīvas, ja gaisa temperatūra pārsniedz+5°C.