Jau no sestdienas esmu sirdzējas statusā. Šitā nebiju saslimusi jau kopš pamatskolas laikiem. Sākumā domāju, ka ir gripa. Un ir jau arī, kaut pie ārsta neesmu vēl bijusi. Vismaz pagājušo ceturtdien pie mums bija ciemos draugs, kura tēvs mājās ar gripu slims. Otrajā dienā šis draugs pat saslima. Tātad pi emums viņ abija tai brīdī, kad bija "vislipīgākais". Un es vēl piektdien uz to baseinu&pirti.Un sestdien jau sāku just, ka nav labi. Temperatūra uzradās tik svētdien vakarā un tad blīkš blākš tādā tempā viss pasliktinājās, ka aizmigt aiz sāpēm nevarēju. Šķita, ka galva pārsprāgs. Atcerējos, tak savu draugu TV (pēdējā laikā sanāk atzīmēt, ka baigi no viņa savas dzīves laikā esmu saiespaidojusies), kur rādīts, ka atvēsināties palīdz auksts, slapjšs apsējs uz pieres. Tad nu samitrināju bērna marlīti un vēsināju savu pieri. Kamēr atcerējos - vai tik šitā neavr smadzeni apsaldēt? Jo es tak nejūtu to, cik patiesībā auksta tā marle, jo galva vnk "deg". Deniniņi sāka tā jocīgi justies un metu to marli pie malas - štrunts, gan pati tikšu galā. Nu un tad jau gan klepus, gan iesnas ar pievienojās puilciņam. Klepus tāds riebīgs. Neatceros ar kad tāds vispār man būtu bijis. Slapjšs un atkrēpjošs. Labi, ka tāds. Visamz traki nesāp.
Tā lūk līdz šodienai peros. Nu jau temperatūra turas ap un virs 37. Klepus nostabilizējies - es teiktu, ka uz pazušanu lēnām taisās.
Toties garšas izjūta pavisam jocīga. Visam tāda dīvaina piegarša. vakar sāku to piefiksēt. Šodien ar tādu kā slidenumu/jēlumu sāku just rīklē. Ieodmājos paskatīties spogulī, kas ar to kaklu no iekšpuses. Nu jā, uzpampis. Rīkles caurumiņš tāds maziņš :D Un tas mazias pļipuks, kas karājas virs mēles pamatnes ir raibs! Ar tādiem punktiņiem! NU gan viss, jāiet pie ārsta. Kaut gan biju jau iedomājusies, ka visam vajadzētu iet uz labo pusi.
A tiem, kas domā, ka vajadzēja skriet pie daktera uzreiz, kā parādījās pirmās pazīmes - es jau ar par to iedomājos, bet tā kā dodu Lauriņa savu krūti, tad tāpat nekāda nopietnā ārstēšana nebūtu iespējama, vien tējiņas, sālsūdens, coldrex vai kas cits no šīs sērijas. Un tā jau arī mājas apstākļos ārstējos. Bet kaut kā pārāk ilgi tas viss velkas, manuprāt.
ak jā, Laura un Jānis ir veseli!
Tā lūk līdz šodienai peros. Nu jau temperatūra turas ap un virs 37. Klepus nostabilizējies - es teiktu, ka uz pazušanu lēnām taisās.
Toties garšas izjūta pavisam jocīga. Visam tāda dīvaina piegarša. vakar sāku to piefiksēt. Šodien ar tādu kā slidenumu/jēlumu sāku just rīklē. Ieodmājos paskatīties spogulī, kas ar to kaklu no iekšpuses. Nu jā, uzpampis. Rīkles caurumiņš tāds maziņš :D Un tas mazias pļipuks, kas karājas virs mēles pamatnes ir raibs! Ar tādiem punktiņiem! NU gan viss, jāiet pie ārsta. Kaut gan biju jau iedomājusies, ka visam vajadzētu iet uz labo pusi.
A tiem, kas domā, ka vajadzēja skriet pie daktera uzreiz, kā parādījās pirmās pazīmes - es jau ar par to iedomājos, bet tā kā dodu Lauriņa savu krūti, tad tāpat nekāda nopietnā ārstēšana nebūtu iespējama, vien tējiņas, sālsūdens, coldrex vai kas cits no šīs sērijas. Un tā jau arī mājas apstākļos ārstējos. Bet kaut kā pārāk ilgi tas viss velkas, manuprāt.
ak jā, Laura un Jānis ir veseli!
2 pēdiņas | Iepēdo...