mani izmeta no mājām! Es tā kā gribēju palikt, bet Jānis nebija ar mieru.
:P
Nē, nē, mēs nēesam atkal sastrīdējušies. Vienkārši Laurai ir jāiemačaš ēst arī no pudeles un lietot sosi. Man eso viņas redzeslokā tas neizdosies. Tā nu esmu uz šīm brīvdienām labprātīgi piespiedu kārtā izsūtīta trimdā un Jānis ir apbruņots ar jaunu sosi un piena maisījumu.
Jaunākās ziņas ir tādas, ka Laura paēda no pudeles. CIk - nemāku tiekt, bet gana. lai nebūtu badā un varētu mierīgi pačučēt.
Man ļoti gribētos, lai viņa iemācītos lietot sosīti un tad naktī man nebūtu jādod žļambāt sava krūts, bet pietiktu ar sosīti. Arī ārā tad varētu iziet, cerams. Un, ideāli būtu, ja nolitk gulēt viņu arī varētu kā citādāk, nevis pie pupa karinot...
Mērķu daudz, cik no tiem tuvākajā laikā piepildīsies, nezinu. Bet es esmu pie savas mammas.

Un jā, šitā pēkšņi mani izmetot no ierastajiem darbiem un pienākumiem, es nemaz nezinu, ko darīt. Domāju, ka sēdēšu pie krāsns, dzeršu karstu tēju un LASĪŠU GRĀMATAS!!! Būtu forši, ja izdotos uzcept rakstu par bēgļiem Latvijā,

Vispār jau es uztraucos, vai tas ir prātīgi tik pēkšņi atņemt manu pienu, lai arī tikai uz divām dienām.
Gribētos jau, lai var pupoties no rītiem un pārējā dienas daļā ēst ko citu - kaut vai piena aizvietotājus, putriņas, u.tml.
No tā, kā mums iet, ir skaidrs - Laurai ir jāiemāca iztikt bez manas krūts. Un galu galā viņai drīz bšu jau 8 mēneši. Izpupota viņa ir gana un nekas slikts jau nenotiks. bet ja nu tomēr?? Ai, es jau nekur nepazudīšu. Krūti jau tāpat viņa dabūs, tikai es ceru ka daudz retāk nekā līdz šim (ik pa 2h dienā un ik ap 3-4h naktī).

http://www.calis.lv/aprunasimies/konf2/topic.php?id=8:5623476&page=1

kaut nu man nekad nagadītos sastapties ar nekompetentiem un neiejūtīgiem ārstiem vai citiem cilvēkiem, kuriem noteiktās situācijās ir vara pār manu vai man tuvo cilvēku veselībām un pat dzīvību.

/līdz šim man vienmēr ir palaimējies. Un kaut arī turpmāk tā būtu.
Atceroties pēdējā laika saistību ar medicīnisko personālu, viss ir bijis ok. gan kad grūtneicības laikā bija tikai pazīmes par cūciņām, mani operatīvi ārstēja, gan dzemdībās bija labs ārsts, gan tagad Lauriņai mūsu dakterīte ļoti operatīvi noreaģēja, es tik novilciājos ar to zāļu došanu. Un arī uzņemšanas ārste bija ļoti pretimnākoša un rūpīga.
Vienīgi tās māsiņas, tās gan...