Nu jā, jau otro vakaru mājās ir jaunais dators. Vecais izdomāja pavisam sabjāties un tad nu fiksi ieprikām jaunu. Tā kā sammits bija pa vidu, tad arī uz datoru bija jāgaida no 1dienas līdz 4dienai un visa šī nedēļa kvaliifkācijas darba izstrādei pa kāju. Nekas, priekšā nedēļas nogale un ceru, ka izdarīšu daudz.
Šovakar zvanīja Ārija - manas programmas lietvede LU, apjautājās, kādi plāni attiecībā uz šo pēdējo semstri, kad grasos parādu nokārtot, maksas jautājumus un tā. Izstāstīju savu sāpi, ka pasniedzēju noķert nevaru un viņš īsti uz epastiem neatbild, ka gandrīz kavl. darba tēmas pietekumu palaidu garām. Ārija nosolījās pēc mūsu sarunas aiziet parunāt ar Zuteru, lai atbild man, kad varu parādu iet atrādīt. Un, ko domājies, pēc mūsu sarunas beigām praktiski uzreiz arī pienāca vēstule no Zutera un pirmdien braukšu uz Rīgu. Nezinu, kā vēl visu izplānošu, taču zinu, ka gribu otrdien jau būt atpakāl un iet uzspēlēt boulingu ar Janča darba kolēģiem. Manis pēc, varu arī nespēlēt, bet Lauru uncināt. Galvenais ir sabiedrībā, cits skats un sajūtas.
Šodien bijām arī uz bobatu. Nodarbības ir pārceltas uz citām telpām, jo vecajās ziemā ir auksts un mēs jau vienreiz tur saaukstējāmies. Jaunājās telpās ir tik kaifīgi, ka gribētu tur palikt uz dzīvošanu. Tās ir Luterāņu baznīcas draudzes namā, kurš ir nesen uzcelts. Mūsu telpā divas sienas ir gandrīz vieni vienīgi logi. Pats nams ir kalna galā (Talsi ir 9 pakalnu pilsēta) un šodien vēl tā saulīte... rezultātā silta, silta telpa, gaišām sienām, dzeltenu paklāju, pilna saules gaismas. Telpas forma ar tāda kaifīgi neregulāra un pilna mīkstām mantiņām. :)