Man jau vispār patīk tā jaunā draugiem.lv fīča - zoles serveris ;))
iemēģināju to aprikti (lepns smaids).
Pirmajā mirklī, aš, pat samulsu no dizianiskā noformējuma. Nu pacentušies puikas, pacentušies. Man jau patīk (pati ideja un izkāŗtojums vairāk). Tik tā pirmsspēles daļa gan tāda drūma dizianiski apdevusies. varēja gaišāk, bet nu labi - tā jau esot tikai testa versija.
Uzspēlēju. Ujjj, sen ku nebija tas darīts. Bet forši. Izdaru gājienu, pēc tam saprotu, ka tas bija muļķīgs un automātiski nofiksēju: šitā nedrīkst, nākamreiz tas jāatceras. uj, visi tie stiķi, niķi un nerakstītie likumi! Atcerēties var tikai spēlējot un pieļaujot kļūdas.
Una tmiņas no senseniem laikiem, kad citā zoles serverī pa naktīm spēlēju zolīti un beigās ne vairs spēlējām, bet sarunājāmies. Bija man tādi draugi - runājamie, ne spēlējamie :)))

Hih, hah. Idiotu tests
Pāriz reižu izgāzos, jo gribēju būt gudrāka un/vai ātrāka, nekā spēju būt :D

//upd: Joprojām sanāk ik pa brīdim izgāzties. tas nav idiotu tests, tas ir uzmanības tests (nu jā, vien sun tas pac) Un katru reizi sākt visu no glaa.... bet ir aizraujoši. Pilnīgi kauns tiekt, cik reizes izgāzos...

Kā nāk vakars, tā Laura priecājas par dzīvi un vecākiem. Pietiek tikai ienākt istabā vai uz viņu paskatīties un roķeles, kājeles pa gaisu, smaids līdz ausīm un izskatās tik, tik priecīga, ka gribot negribot jāsāk smaidīt un pat smieties viņai līdz.
Šovakar pirmo reizi iedevu kartupelīti. Un neko, apēda. Būtu vairāk, ēstu vēl. Laurai vispār nav nekādu problēmu ar karotīti, rīšanas un gremošanas (lai arī nav ko gremot) darbībām.
Šobrīd tētis guļ uz grīdas un skatās TV. laura blakus spēlējas. Piesaistīja bērnam uzmanību tēva šortās esošie striķīši. Uzliku Lauru uz tēva kājām tā, lai ar rokām viņa var aizsneigt bikšpriekšu un ar tiem striķīsiem no jostas spēlēties. Pēcāk ieintersē arī bikšu poga un citi sīkumi. No malas jau izskatās amizanti. bet tas tikai tāpēc, ka mums, lielajiem, tā fantāzija samaitāta.