Vakar pamanīju, ka Laura apzināti paņem mantiņu no manām rokām un bāž to savā mutītē. Jau labu laiku viņa pati ņem mantiņas, bet, ka izņem no manām rokām - tas pirmoriez :) Nez, vai viņai tas apzināti - ar nolūku, jeb vnk gadās? :) Mums tāds krāsains begemotiņš ir, kurš skan, kad to krata. Turot viņu pavērstu pret Lauru, viņa iztiepj savas rocioņas, satver begemotiņa ķepiņas un piebāž sev pie sejas, cenšot dabūt mutē begomota galvu. :))
Un pagājušajā bebīškolas nodarbībā bija rotaļvingrinājums, ku rbebīšiem bija savā strapā jādraudzējas - mammas turēja savus mazuļus un tuvināja otram mazulim, ļaujot to aplūkot un pieliekot mazuļa rocioņas otra mazuļa rociņām. Skatās un brīnās tie bebji. Un Laura pleš savus pirkstiņus un mēģina satvert tam otram bebukam rociņu. Tik neveikli un mīļi izskatās.

he he. Kādus tik citātus cālī nevar atrast
"laimīgi es pie loga smejos - manā sētā kretīni dejo"
(c) pērkons Klāvs Elsbergs