Pirmo un pēdējo reizi šorit mēģināju Laurai uzvilkt lācīti, kurš jāvelk pāri galvai. īstas mocības gan man , gan Laurai. var jau būt, ka iepraktizējoties tā lieta ietu ātrāk, bet vienalga baigi neērti. Daudz vieglāk ir ar tiem, kuri uz vēdera pogājas.

Rimčikā pirktie gurķi ir pilnīgi bezgaršīgi. Jau vasaras vidū par to nobrīnījos. It kā Latvijā audzētie :/ Tā bezgaršība krīt acīs vēl jo vairāk tagad, kad apēsti vecmāmiņu dārzos pašaudzētie gurķi - tiem pilnīgi cita garša!

es te tā biki pie sevis padomāju: izlaidusies esmu. citiem cilvēkiem vēl grūtāk klājas. Uzzināju, cik grūti klājas kādai māmiņai un viņas bērniņam. Nekad neko tādu nevienam nenovēlētu un ceru, ka pašai ar nekas līdzīgs nebūs jāpārdzīvo. Un tomēr - katram sava sāpe tuvāka. un katram savi mīļumi vajadzīgi.