Esam mājās. kas vairs laikam nav mājas, jo pēc pāris stundām brauskim padzīvoties uz kādu nedēļu pie manas vecāsmātes pleskodālē - tur ir pietiekami liela māja, liels dārzs, nomale un klusums. Padzīvošu es tur ar mazo, kamēr jancis pa Talsiem rausies un pabeigs dzīvokļa darbus - es ceru ka tas vairāk kā 2 nedēļas neprasīs.

A mūsu mazā Laura ir viens fantastisks bērns (tā jau visiem vecākiem šķiet) - viņa ir mierīga, daudz guļ, mostās tikai tad, kad vaig ēst un ēd reizi 3-4 stundās. Dažbrīd pat guļ visas 5as. Nekas nekaiš un esam apbrīnojami foršie! naktīs mierīgi izguļos, sanāk celties aptuvne 1x naktī un agri no rīta. Nu nekādīgi pagaidām nevaru teikt, ka mazs bērns - tās ir šausmas, negulētas naktis un tādā garā!
Uuu, es pat iedomāties nevarēju,ka var būt tāda priecīga piepildījuma sajūta!

Un vēl - šodien izrakstoties no dzemdību nama, gribējām bērnu uzreiz arī reģistrēt, tācu - figu! Tanī laikā un, kā nopratu, jau pāris stundas, visā pilsētā nestrādāja bērnu reģistrēšanas datorprogramma, vai kā viņtursauc!!!