ārā ir tā dīvainā gaisma. Tāda parsti ir pirms negaisiem, leitiem, vētrām. Tāda divaina.

Uu. Iestūķēju bez asptājas sevī pusarbūzu. Ne ppārāk lielu, bet tomēr. Jūtos pārpilna.
Arbūzi ir mana vājība. es tos varu ēst negausīgi, līdz sāk sāpēt vēders un pat tad lēnām mēģināt sevī iebāzt kādu karoti šī augļa (man vislabāk arbūzus patīk ēst ar karoti, izgrebjot to tukšu).

upd:// atradu pie veedera pielipushu mazo arbuuza seeklinju - mazaa razbainiece!