un vakar bijām barot pīles. resnas, raibas, mazas un melnas pīles. Un beigās, kad sadrupinātā un veselā maizīte bij ajau beigusies un pīļu bars savākts pietiekami liels, Jancis ieskrējās uz iznesās tam visam cauri. U, tas tik bija skats! Uu, tas tik bija izbīlis pīlēm! :) ūdenī ar tādu spēku viņas sasēdās, ka sacēla pamatīgus vilnīšus. Pēc tam bijām uz mūsu atklāto kūknīcu, kas izrādās ir Lēdijas harrisas saldumu veikals. Bet tur ir visai forši. Kā Jānis izteicās: par ideju 5, bet izpildījumu -3. Proti, tā kuknīca jau forši domāta iekārtot - daudz puķu, zaļumu, ga;diņi tiek atdalīti ar akvāriju, arī pie interejra ir centušies piedomāt. Pārdodās tikai kūkas un diezgan lētas es tiektu. Mhm. Bet nav tur kaukas līdz galama sanācis. Ai! Bet kūknīcai tā vieta ir visvairāk līdzīgā no visām citām kūku vietām, ko zinu. ;)
Un vēl mēs bijām brīvdabas muzejā. sestdien. Tā nu tas sanācis, ka apzinīgā vecumā (ko es atcerētos) es tur bijusi nebiju un man ļooooti patikaas. Es varu iedomaties, cik tur ir fantastiski saisti vasarā. Pilnīgi nevaru sagaidīit, kad tikšu tur zaļā laikā.

Šodien ir skaisti - sniegs un spilgta, sildoša saule. Atgādina pagājušā gada pavasara izjūtas. tad bija iemīlēšanas un prieks. Un vēl milzīgāks prieks, izlasot, ka viņam labi, ka viņš priecājas un nejūtas nomākts. :) Tagad jau viss ir līdzīgi, tikai savādāk, bet tieši tādas sajūtas vairs nav. Un zēl. žēl, ka tiešām nevarēja apstādināt mirkli un vēlāk tajā atgreizties. Lai atcerētos, lai izjustu atkal un atkal... iemīlēšanās. tagad viss ir pamatīgāk un drošāk. kaukā tā. iemīloties viss ir gaistošs, tverami netverams. spilgtāks?

Šodien biju viskur. Vācu izziņas bankai. Un, ja nekas nemainaas, riit iesniegšu kredīta pieprasījumu bankai.
šitā te vazājoties pa rīgu, ne tikai sniegs sāka snigt, bet arī grāmatnīca patrāpījās pa ceļam. Zinu, ka it kā nedrīkst tagad naudiņu tērēt, bet nu nenoturējos. iznācu ar 3 grāmatām. Katrai no tām smieklīgi zema cena - izdevniecības Jumava 15 gadu jubilejas cena. Remarka romaani 1.50, Zimmela darbi 3ls (parasti 6-7ls). Remarku nepirku, majās arī vecie izdevumi ir. Toties nevarēju izšķirties starp dažām citām ;)

Un tagad es pūtinu kājas, esmu sasmērējusi visur visus kremus un dzeru plūmju kompotu ar ledu. Dzeru un pie sevis solos, ka šogad noteikti vaig kompotus taisīt!

Un vēl - vēderā laikam ir puika. Viņš ikdienā nespārdās un īpaši par sevi neliek manīt, bet ja es daru kauko, kas varētu viņam nepatikt vai nebūt labi, tad gan tāda sajūta - ka tur iekšā tiek kūleņi mesti