ja es līdz šim biju domājusi, ka gandrīz visas grūtniecēm raksturīgās nebūšanas man iet secen, tad kopš šis pirmdienas savas domas esmu mainījusi. Vispirms sāka sāpēt mugura. Trešdien bija kulminācija, kad likās - atdošu galus. visu dienu, katru brīdi muguru lauž, ne sēdēt, ne stāvēt, ne gulēt. Murgs. šodien jau ir vieglāk. Sāp visu laiku tā kā tā, bet nu jau pie tā esmu pieradusi +/-. Tad vēl sāka arī kājas sāpēt un šausmīgi nogurt. Ceru, ka neveidosies nekādas problēmas ar to (vēnu tīklojuma izspiešanās, mazo asinsvadu plīšana un tā). Arī pārvietoties kļūst pavisam grūti. Pasatiga 5 minūšu agrumā un man jau sāk sāpēt vēders un kājas un gribas atpusties - pasēdēt. Vislabāk pagulēt. Un tad vēl mazais rakaris ir sācis daudz jūtamāk spārdīties, dažbrīd pilnīgi sabīstos, dažbrīd pat tā kā neaptīkami jūtīgi. Un man tikai tagad 24. nedēļa. Nu nekas, bebis pasūta mūziku, tā teikt :)

a bet kopumā - labāk nevar būt. mīlēt un ilgoties.