Nu jociigi tomeer - pa dienu, tjipa, dziivo, pa nakti guli un atkal no saakuma.

es tikai mācos un mācos (rakstu dokuemtāciju), ka i ēst piemirstas un nemanu kā ārā saules gaisma izzūd. tad iešu gulēt un atkal visu no sākuma. Šodien pabeigšu. Bet rīt jāķeras klāt citam priekšmetam... No vienas puses labi, ka darīt ir daudz, daudz, daudz, jo tad nav vientuļi un nelein visādas domas galvā. Bet no otras puses - šitā raušanās, kad nepamani neko no dienas, man arī nepatīk.

Tagad es iešu lasīt avīzi, dzert piparmētru tēju un ēst ievārījummaizes (upenes + kliju maize).

Un re kaads curentmusics. Nu tieshi taa kaut kaa - manaas maajas tagad ir zakjis un es esmu vinja maajaas, bet muusu maaju veel nav. Bet gribu. Dikti gribu. Un ir taa, ka buus, vismaz pamaziiteem.