agresivitaate.
nebuutu shiis labaas maskas, kas ieziidusies aadaa, izdemoleetu visu, kas pa celjam. Gan jau veel. Viss tikai saakas.
;]

ārkārtīgi dīvaina iekšēja sajūta. Tāda pārpildīta. Pārsātināta. Kliedzoša.
Gribās kliegt, kliegt, cik spēka un tad vnk aizmigt. Ne ļauni kliegt, bet tā, lai kaut nedaudz atbrīvotos.
nemiers krūtīs.

Tagad tā nav prieka, bet milzīga spēka izjūta. Man vnk liekas, ka tur iekšā kaut kas pārplīsīs.

Es nemāku noraksturot, bet gribētu. Emociju pārblīvējums. Kā lai to ārā dabū? Nē, tā īsti to nemaz negribu, tas nesagādā neko ļaunu, bet - bet tas arī liek justies ļoti, ļoti nemierīgai.

Iet pa ielu un kliegt. Tā - izplestām rokām, pastieptu galvu, sažņaugtām dūrēm. Dziļi, no visdziļākās būtības. Un skriet. Skriet un kliegt. un vēl...

es gribu iet uzpīpēt. Tīri sajūtas dēļ. bet es gribu iet ar visu skaņu, ar visu mūziku. Nevar. neiešu tak ar pagarinātāju un kompi padusē. Kaugan, ja būtu tik garš pagarinātājs un vēl šādi tādi nosacījumi. :] bet nu - nav.

darbā vēl nekad neesmu smēķēt gājusi. Nekad nav gribējies.

daudz daudz sakritiibu no taa laika. no tiem 15-17. paarsvaraa jau 16. tagad pat emocijas visas taas pashas. bet vinjaam ir kautkas savaadaaks. es pat zinu kas.
hh
shobriid juutos mieriigaaka.

bet ja piepildiisies/notiksies arii tas, kam seciigi buutu jaanotiek, ja tiehsaam shobriid man dziive atgriezhas viss tas pats, kas toreiz, tikai citaa situaacijaa un kvalitaatee tad... tad... tad es buushu meema. bet tas buutu patiikami (ne jau meemai buut, bet ja realizeetso arii tas fakts).