phoenix
16 January 2005 @ 06:50 pm
uzpeldēja  
Es nesaprotu, kāpēc tā notika. Patiesībā es nesaprotu arī to, kas notika. Es atceros seju caurs stiklu. Pārsteigtu seju. Tas lika nedaudz attapties, bet kustībai jānotiek uz priekšu un es neasptājos.

Ja negribētu atzīties, ka esmu tik viegli iespaidojama (esmu, neesmu), tad es teiktu, ka pie visa ir vainīgi tās nakts sapņi un atmošanās vienpatība. Ja, uztrūkstoties no tā visa, būtu bijis vismaz plecs, kam piespiesties. Bet nebija. varēja būt. Lai vai kā - tobrīd par to nedomāju, tobrīd neavadzēja. Es tikai tagad mēģinu saprast.


Kāpēc tas uzpeldēja? Tā drausmīgā sajūta. Iznīcināt un nospiest uz ceļiem. tas naids balsī un bailes. Kā karsts vilnis pārgāžas pāri un sastindzina. Es jau to biju aizmrisusi. Tad, kad tajā visā dzīvoju, es to neizjutu tā, kā tagad. Tā jau ir. Tikai paeejot malā var saprast to, kas notiek iekšā. Un šī sajūta mani arī sastindzināja. Nu jau tagadnē. Vai tiešām, vai tiešām tas viss bija? Vai tiešām es to uzņēmu, pārlaidu par sevi, izturēju itk ilgi, ka pat viars nejutu? Ne jau katru mirkli protams, bet tie mirkļi bija arī tādi, kā sapnī. Kā ņirgāšanās, ka nekad, nekad tu nevarēsi teikt, ka neesi to zinājusi.
 
 
phoenix
16 January 2005 @ 07:03 pm
 
Un jā, es joprojām nezinu, kas notiek šobrīd manī. Es esmu atslēgusi visu, ko vien var atslēgt, norobežojusies no visa, no kā vien varu to izdarīt. Es neredzu jūs, bet jūs redzat mani. Visi vadi ir izrauti un pogas izgrieztas. Kāpēc? Es nezinu. Es daru pareizi, ļaujoties sev? Es nezinu. Kādam no tiem, kas šeit, tas rūp? Es nezinu.

Poll #5706 Tuu zini?
Open to: All, results viewable to: None

Varbūt tu zini, kas notika?

Tev rūp, kas ar mani notiek?

Vai Tu vēlies, lai es ar tevi kontaktējos?

Saki vien. Es klausos.

 
 
phoenix
16 January 2005 @ 08:04 pm
 
par pollu:
paturu tiesības neatbiildēt tagad
Tad nu es tagad padzīvojos ar sevi.
Un jā, man nav ne depresijas, ne mīlas moku. Visdrīzāk - pārsātinātība bez satura.

Vienīgais, kas mani satrauc par jums - es nevienu nevēlos un nevēlējos aizvainot. Ne ar savu klusēšanu, ne ar savu aiziešanu.

//tas ir tas visdraņķīgākais jebkāda veida cilvēciskajās attiecībās: kad tu topi piesaistīts. Hmz. Nē, nu, no vienas puses tas ir jauki, bet tikai tad, ja tas otrs saprot, ka cilvēks arī ir kaķis, kam patīk staigāt, kur pašam patīk un neliek tam justies vainīgam. Neaizmirstot par robežām.

//atvaino, ka es tā. Bet es sajutu bezsaturu. <--Es nezinu, vai tas, kam šie vārdi veltiti, to maz saprot. Bet varbūt tas nemaz nav vajadzīgs. bet tā kā es nezinu vairāk par to, ko zinu, tad jūtu nepieciešamību atvainoties.