Nu tad tā – esmu atpakaļ Rīgā. Atbraucu pa taisno uz darbu, mājās i nemaz neesmu vēl bijusi. J
Ja es aizvakar(?) rakstīju, ka Talsos līst lietus, tad tagad, kā jau visur citur Latvijā ir smuka sniega sedziņa. Kad vakar pēcpusdienā sāka snigt – bija ļoti skaists skats – uz zaļā piemājas mauriņa haotiskos virpuļos nosēžas baltas, lielas sniegpārsliņas. Es nezinu, kā Rīgā, bet Talsos bija smuks, mazs putenītis, Tik jauks, ka man palika bail braukt ar sabiedrisko busu uz Rīgu. Tiesa gan, mamma vēlāk teica, ka autobusi esot daudz stabilāki un tā tālāk. Bet tad jau es biju pārdomājusi un biju izlēmusi pa nakti arī vēl palikt Talsos. Un labi kā tā. Iespējams, es paglābu mūsu mazo sērkociņmājiņ no uzsprāgšanas.
Tātad: Jau puteņa laikā ik pa brīdim raustījās elektrība. Dažbrīd pat uz pāris sekundēm izrubījās pa visam. Un tā it kā esot bijis visos Talsos. Nez. Katrā ziņā pirmais atteicās strādāt internets. Mēs to norakstījās uz vēju un tā tālāk, jo brālim ir nets tiek padots ar bezvadu signālu. Dzīvojam laimīgi tālāk, līdz pēc pāris stundām, kad visi vēji sen jau kā pierimuši, elektrība izslēdzas pa visam. Mēs dzīvojam privātmāju rajonā, kur uz ielas ir vidēji 10 mājas. Un tieši mūsu iela bija kā robežšķirtne starp apgaismoto pilsētas daļu un neapgaismoto. Proti, no mūsu ielas uz vienu pusi visām mājās elektrība bija pārtrūkusi, bet uz otru pusi ar elektrību viss bija kārtībā. NU, ko darīsim, pa tumsu? Aizgājām ar brāli un viņa puikām pastaigāties. Nopirkām karstvīnu, kas garšīgs ir auksts, nevis karsts, vēl kaukur pablandījāmies un devāmies atpakaļ uz mājām, sak, varbūt elektrība būs parādījusies. Un jā – ir! Mamma šiverējas pa virtuvi, brālis ar puikām savā istabā skatās uz PC kaukādu filmu. Es ieeju mammas istabā un – njaa, istabā viegla migliņa un smird pēc deguma. Bļauju mammai uz virtuvi, ka te smird pēc deguma. Mamma uzreiz klāt. Izrādās – televizors nodedzis. Mamma uzreiz saliek kopā pāris aizdomīgas lietas un pat es sāku apmanīt, ka ar elektrību kaut kas nav riktīgi – gaisma no spuldzēm nedabīgi spoža. Nu tiiiik spoža, it kā būtu prožektori lampu vietā uzstelēti vai citplanētiešu kuģis nolaistos (kā to spilgo gaismu pa kino rāda). Mums istabā ir tāds elektrības slēdzis, kuru var grozīt, regulējot gaismas intensitāti istabā. Nogriežot šo slēdzu uz minimumu, gaisma isatbā praktiski nav nemaz. A tagad minimums bija tk spožs, kā normālos apstākļos nav pat maksimums. Ureiz mēs arī sapratām, kāpēc pirms ka’da brīža mikroviļņu krāsns bija aizgājusi pa pieskari – tā gan nebiaj sākusi smirdēt vai degt, tā vienkārši klusi un mierīgi, pavisam neuzkr;itoši biaj atdevusi galus. Brālim uzreiz bļaujam, lai slēdz PC laukā, izrubījām visus korķus un tādi samulsuši tupam tumsā. Mammai panesas nervozitāte par DVD centru, jo tas atradās tieši blakus TV un bija uz kluso ieslēgts. Ja jau TV nosvilis, tad jau laikam DVD arī pie viena.
Galu galā tik aizbraukts uz Latvenergo Talsu daļu, jo sazvanīt viņus nevarēja. Meistari solījās vakrā atbraukt, bet pagaidām lai neko neslēdzot iekšā. Tā nu tupējām uz svecītēm, līdz 23:30 aizgāju gulēt.
No rīta 8:00 ceļoties elektrība bija sataisīta, DVD strādāja. Par pārējām elektroierīcēm neiznu, jo skrēju uz autobusu. katrā ziņā dzirdēts, ka pēc šādiem izgājieniem, elektroierīces esot beigtas.
Cik zinu, pēc elektrības pārtraukuma, jamie bija milzīgu strāvas stiprumu padevuši pa vadiem, 0 fāzi, tāpēc mums tā notikās (precīzāk kas un kā man mamma pastāstīs vēlāk). Bet , vai viņi atlīdzinās bojātās elektrotehnikas vērtību, nezinu gan. It kā jau kauko viņi atlīdzinot, bet nu...
Ja es aizvakar(?) rakstīju, ka Talsos līst lietus, tad tagad, kā jau visur citur Latvijā ir smuka sniega sedziņa. Kad vakar pēcpusdienā sāka snigt – bija ļoti skaists skats – uz zaļā piemājas mauriņa haotiskos virpuļos nosēžas baltas, lielas sniegpārsliņas. Es nezinu, kā Rīgā, bet Talsos bija smuks, mazs putenītis, Tik jauks, ka man palika bail braukt ar sabiedrisko busu uz Rīgu. Tiesa gan, mamma vēlāk teica, ka autobusi esot daudz stabilāki un tā tālāk. Bet tad jau es biju pārdomājusi un biju izlēmusi pa nakti arī vēl palikt Talsos. Un labi kā tā. Iespējams, es paglābu mūsu mazo sērkociņmājiņ no uzsprāgšanas.
Tātad: Jau puteņa laikā ik pa brīdim raustījās elektrība. Dažbrīd pat uz pāris sekundēm izrubījās pa visam. Un tā it kā esot bijis visos Talsos. Nez. Katrā ziņā pirmais atteicās strādāt internets. Mēs to norakstījās uz vēju un tā tālāk, jo brālim ir nets tiek padots ar bezvadu signālu. Dzīvojam laimīgi tālāk, līdz pēc pāris stundām, kad visi vēji sen jau kā pierimuši, elektrība izslēdzas pa visam. Mēs dzīvojam privātmāju rajonā, kur uz ielas ir vidēji 10 mājas. Un tieši mūsu iela bija kā robežšķirtne starp apgaismoto pilsētas daļu un neapgaismoto. Proti, no mūsu ielas uz vienu pusi visām mājās elektrība bija pārtrūkusi, bet uz otru pusi ar elektrību viss bija kārtībā. NU, ko darīsim, pa tumsu? Aizgājām ar brāli un viņa puikām pastaigāties. Nopirkām karstvīnu, kas garšīgs ir auksts, nevis karsts, vēl kaukur pablandījāmies un devāmies atpakaļ uz mājām, sak, varbūt elektrība būs parādījusies. Un jā – ir! Mamma šiverējas pa virtuvi, brālis ar puikām savā istabā skatās uz PC kaukādu filmu. Es ieeju mammas istabā un – njaa, istabā viegla migliņa un smird pēc deguma. Bļauju mammai uz virtuvi, ka te smird pēc deguma. Mamma uzreiz klāt. Izrādās – televizors nodedzis. Mamma uzreiz saliek kopā pāris aizdomīgas lietas un pat es sāku apmanīt, ka ar elektrību kaut kas nav riktīgi – gaisma no spuldzēm nedabīgi spoža. Nu tiiiik spoža, it kā būtu prožektori lampu vietā uzstelēti vai citplanētiešu kuģis nolaistos (kā to spilgo gaismu pa kino rāda). Mums istabā ir tāds elektrības slēdzis, kuru var grozīt, regulējot gaismas intensitāti istabā. Nogriežot šo slēdzu uz minimumu, gaisma isatbā praktiski nav nemaz. A tagad minimums bija tk spožs, kā normālos apstākļos nav pat maksimums. Ureiz mēs arī sapratām, kāpēc pirms ka’da brīža mikroviļņu krāsns bija aizgājusi pa pieskari – tā gan nebiaj sākusi smirdēt vai degt, tā vienkārši klusi un mierīgi, pavisam neuzkr;itoši biaj atdevusi galus. Brālim uzreiz bļaujam, lai slēdz PC laukā, izrubījām visus korķus un tādi samulsuši tupam tumsā. Mammai panesas nervozitāte par DVD centru, jo tas atradās tieši blakus TV un bija uz kluso ieslēgts. Ja jau TV nosvilis, tad jau laikam DVD arī pie viena.
Galu galā tik aizbraukts uz Latvenergo Talsu daļu, jo sazvanīt viņus nevarēja. Meistari solījās vakrā atbraukt, bet pagaidām lai neko neslēdzot iekšā. Tā nu tupējām uz svecītēm, līdz 23:30 aizgāju gulēt.
No rīta 8:00 ceļoties elektrība bija sataisīta, DVD strādāja. Par pārējām elektroierīcēm neiznu, jo skrēju uz autobusu. katrā ziņā dzirdēts, ka pēc šādiem izgājieniem, elektroierīces esot beigtas.
Cik zinu, pēc elektrības pārtraukuma, jamie bija milzīgu strāvas stiprumu padevuši pa vadiem, 0 fāzi, tāpēc mums tā notikās (precīzāk kas un kā man mamma pastāstīs vēlāk). Bet , vai viņi atlīdzinās bojātās elektrotehnikas vērtību, nezinu gan. It kā jau kauko viņi atlīdzinot, bet nu...
6 pēdiņas | Iepēdo...