atvaino par manaam dzeeliibaam. Mana meele valda paar praatu. emocijas paar praatu. Un pati pat iisti neiznu - kaapeec. vai tiehsaam taadeelj, ka attieksme ir taa samaitaata, ka ikkatraa itkaa labaa tavaa vaardaa, riiciibaa, saskatu izlikshanos, melus, liekuliibu? Gribas tam paijiigajam ghiimiitiim dubljus uzgaazt virsuu. No kaa tas ir? Vai taadeelj, ka negribu pieljaut domu,ka sho cilveeku par labu uzskata, jo pati neesmu spejeusi piedot nodariito jeb taapeec ka tas ir taads kaa privaatiipashnieciskuma dzinulis? Ja seezhu mieraa uz solinja, es nejutu ne dusmas, ne aizvainojumu, ne sarugtinaajumu - neko taadu. Vien tiaki nelielu smeldzi. Bet liidzko redzu sho seju dziivee un kontaktaa ar citiem cilveekiem, taa liekas, ka tur staigaa divkosis, kura viena sjeas puses bija pret mani veersta, otra tagad pret apkaarteejiem. Un noteikti, ka taa nav. Taas ir manas iedomas. Slimaas iedomas. Kaa lai no taa valjaa tiek? Vai tas ir mans neizsaapeets, neizrunaats aizvainojums? Man nepatiik,ka ir taa. Slikti, ka cilveekam lieku justies nelabi.

varbuut tas ir taapeec, ka tad, kad bijaam "mees", tad nebija shii cilveeka. Tagad vinjsh taads ir un man ir gruuti pienjemt, ka man bija jaaaiziet no vinja dziives, lai vinjsh kljuutu man pienjemamaaks. Un atgad es gribu vnk izprovoceet atkal visu to neagtiivo, kas vinjaaa bija, lai saprastu, ka neesmu pieljaavusi kljuudu. Vaitaa? Man tomeer liekas, ka shis skaidrjums arii nav patiess.

Tas varbuut ir saistiits ar manu ieksheejo veelmi pazemot? arii negribeetos tam ticeet.
Vienkaarshi neizsaapeeta saape un paaraka maz laiks, kas pagaajis? kaut nu taa buutu.

Kaut nebuutu visa shii! Kaut es vareetu no sevis to visu izpleest laukaa. kam man to? Kam man to visu? Es vnk kljuustu tikai ljaunaaka un cietaaka. Kaapeec man ir vajadziigas shiis emocijas? Ak, shie naivie "kaapeec"...

braucot maajaas bija taada vienaldziiba pret visu... vienkaarshi po.

Ēdu vakardien somā nobēdzināto maka donalda hamburgeru.
No rīta vispār neko nespēju ieest - jutos tik smaga un tumša. Kā tie kailie liepas zari, kas vicinās gar manu logu. Nez kāpēc ledusskapī bija atstāts man tortes gabaliņš - vai tas nozīmē, ka būtu, ko palaidusi garām? Vakardien biju tikai pēc 23:30 mājās, visi jau gulēja. Bet nedz vecaimātei, nedz krusstēvam svētku it kā nav šai laikā. Hvz.

Joprojām murskulējos savā emociju kamolā. Neelpoju pati, neļauju elpot otram. Apātija. Vakar pēkšņi ļoti labi noformulēju izjūtu, kāpēc es negribu celties - miegā jūtos laimīga, viegla. Nemāku noraksturot. Šorīt mani ilgi un pacietīgi mēģināja celt, zvanot uz istabas telefonu. Es paceļu klasusuli, jūtu, ka miegs nemaz TIK ļoti nenāk, bet uzreiz skriešus ieskrienu tai gultā, paslēpjos zem segas un pēc mirkļa mansi atkal šeit nav. Līdz nākošajam zvanam...

Sniegs pazūd. Nevajag tā. Lūdzu, nāc atpakaļ! Bez tevis koki ir melni, smagi un pielijuši. Un es stiepjos tiem līdz. :/

Pēdējasi, ko esmu rakstiijusi. Ja kaadam ir pacietiiba, varat izlasiit. Es to nelieku jums apskatiit taapeec, ka uzskatiitu, ka tas ir kas izcili lbas, vai kaa taa. Taa vnk ir dalja manis. 2-3 gadus veca dalja manis. Šovakar sanaaca atreizties laikaa atpakalj.
( vientuliiba )