Šī bija piepildīta diena llīdz pat pikstu galiņiem.
Līdzko izvēlos no gultas, tā vēl aizpampušām acīm līdu pie PC, lai noskaidrotu šīsdienas plānus, kuros ietipa no rīta braukt uz Lido slidotavu. Aija paspēja sabiedēt, ka ārā esot nežēlīgi auksts. Zanda uzķērās un nobijās. Es arī. Tāpēc nolēmu saģērtbties labi riktīgi.. Notuntulējos kārtīgu un devos pretim pasaulei.
Ar Aiju aizbraucām uz Jūrmalu. Safočējām 125 bildes. Kauko parādīsu vēlāk, kad pati būšu tās bidles dabūjusi. Un noteikti, ka Aijucis būs kaut ko salicis arī savā žurnālā.. Man patika. :) Lielākais ieguvums laikam ir tas, ka ieguvu nebailes smaidīt. Man vislaik bija paranoja, ka man nepiestaav smaids, ka nav smuki, zobi nav labi un tā tālāk. Ok, ja neveiksmīgs fotogrāfs, apsagaismojusm un galu galā arī pievelk tik tuvu, ka katru poru var redzēt, tad arī nav labi, bet normālos apstākļos ir jāsmaida. Turklāt man patīk mati, kā man izskatas, kas ir bijušas sapītas bizītes. tātad. laikam ilgviļņus likšu. bet tagad nevaru saprast, via tiešām matus balināt gaisākus. jo šodien man patika mana matu krāsa. Vot, problēmas!

Pēc Jūrmalas ar Aiju satikām Zandu, vinasd raudzeni un vienu puisi Kapučīno bārā, kas tagad laikam man ir diki patīkama vietiņa. Mani tur nobidle'jaa r tādām runājošām lūpām, bet man tā bilde patīk. Tur dzima ideja tomēr braukt uz Lido slidotavu, jo tagad bija iespēja braukt ar masīnu (Zandas draudzene Dace ar savu smuko BMW. Man patīk, kā viņat brauc.). Aizbraucām pie Miķeļa ar Aiju un izvilkām viņu ārā no mīlotās Linux pasuales. Lido gāja ļoti jautri.Vilku slidas Aijai, man slida svilka Zanda, sasitu elkoni, brīdī, kad pozējām bildei, ar Aiju sākām gāzties un iznāca dikti dabīga bilde. Miķelim bija vējš matos :) Aija mēģināja man iemācīt slidot atpakaļgaitā, bet man nedalec. Neapķērīgs skolnieks esmu. Pafotogrāfējāmies pie Lido lielās egles (01, 02). Es atradu pāris atrakcijas (01, 02, 03, 04).Pēc tam aizbraucām uz Karambu un apēdām kartupeļus un kauko iedzērām. Tur bija tāda mežacūkas galva. Un vēl tur pozēju ar Mikeļa cepurīti. Karambas toletēs ir prezervatīvu automa'ts. es tādu pirmo reiz redzēj. un vēl tur bija atklātnītes Latvijas karoga veidā. Ar tām Miķelis papozēja. Un tad bija atkalsatikšanās ar Dejojamo aprātu, kurš kādreiz stāvēja mkv, bet tagad pārcelts uz Zelta boulinga halli. Sūdīg jau man ar to iet, bet toties vienalga forshi (01)! Zandai gāja daudz labāk! ;) a Miķelim izskatījās, ka tas viss naptika. Droši vien sapņoja par Savu LInuxi. Beigās es bij dikti nogursui.
Un tad mani atveda līdz pat pašām mājdurvīm! wii!

Nepatīkam nots tajā visā, ka pa vidu man krusttēvs atsūtīja SMS, ka trusītim ūdens esot bijis aptrūcies. Jocīgi, jo ap 11:00 kad saktījos viņam vēl bija, Nu apmēram 1ceturtdaļa. parasti viņš tik ātri neidzer. Lai vai kā, bet krustēvs tik nesmuki amn par to uzbrauca, teica, ka es dzīvniekus spīdzinot :/// man tak pašai žēl un mazs izbijiens, ka tā noticis, ceru, ka tursītim tagad nebūs veselības problēmas, bet vēl man tā sabraukt virsū, kae s spīdzinot dzīvniekus. Baigi nepatīkami palikās :/

//sprry tiem. kuru bildee senz vonju atljaujas vinji ir redzami. centos nelikt. :) domaajua Aijas un Zandas zhurnalaso buus vinju tas bidles, kuras vinji gribeej pashi likt. :)

riit buus pousts ar staastu par juuru.
arlabunakti

Labas dienas šodienā, kas nu jau iet uz beigām.
Šovakar (nedaudz laicīgāk) es pastāstīšu, kā man un Aijai gāja Jūrmalā.
Diena patiesībā sākās visai stresaini (par dienas nobeigumu skatīt iepriekšējo poustu). Ar Aiju nolēmām braukt uz Jūrmalu un katra kāpt savā vilciena pieturā, lai satiktos vilcienā. Tomēr notika kišmiš ar rozīnēm, kā rezultātā vilcienu nokavējām, Aija atrdaās Zolitūdes stacijā un es Imantas. Man nebija kredīts un es biju izmisumā. Līdz nopikru mazo atjaunošanas kartiņu. Glau galā mums nostrādāja telepatija(?), jo līdzko es tasiījos zvanīt iIjai, vinja man tieši zvanīja. Un tā divas reizes laikam.Beigu beigās gājām viena otrai pretim, satikāmies pusceļā starp abāms tacijām un kā cilvēki aizbraucām uz Jūrmalu. Tiesa gan, pa zakji nobraucām vesels divas pieturas tālāk! ooo jee, cik mēs ļaunas.
Vilcienā es nobildēju Aiju, kura joprojām bija vēl sabēdājusies par satikšanās stresiem un Aija nobildēja mani. Izkāpām Majoros. Un es ielīdu krūmos. Gājām tālāk. Satikām pikaču. Mēs tā priecājāmies par šo tikšanos,ka nolēmām par piemiņai nofotogrāfēties kopā, ja jau viņš nedala autogrāfus. Un tā tapa bildes, kur pikaču ir kopā ar mani un Aiju. Pēc tikšanās ar pikaču, es nolēmu aizlidot tālēs zilajās un vēl pēdējoreiz māju jums visiem ar rociņju: atā atā. Savukārt Aija nolēma pakavēties bērnu dienās un noalsities pa bērnu slidkalniņu taču teju tur iesprūda un netika ārā vispār. Tomēr tur izdevās jauks bildēns, kur saules stari rotaļājas matos. Devāmies tālāk un ielīdām kaut kādas pamestas mājas dārzā. tur bija skaista ķieģeļu siena, pie kuras izdevās vēl skaistāka Aijas bilde(01, 02). Un tur saāca arī nobildēt divas ēnas. Vispār tajā vietā bija jocīga gaisma. Mums bildējoties vislaik izskatījās lieli maisi zem acīm, kaut dzīvē tā nebūt nebija! Piemēram kā šajā bildē. Man patika tur šitā mana bilde. Majai gar jumta maliņu bija saauguša lāstekas, kuras Aijai noteitki bija jāmēģina nogaršot! Diemžēl tās bij pārāk tālu.... / Tad vēl tur bija pagalms. Pagalmā bija krūms. Krūms kaut kā nokļuva mutē Aijai. Vēl pagalmā bija celms. Es uz celma apsēdos pasēdēt un pasmaidīt (es nenosamku). Un vēl tur netālu bija tāds dēļu žogs, kurā bija lielas šķirbas. Es tur iebāzu galvu. Vispār pa ceļam mēs satikām viesmīlīgu vīru, kurš piedāvāj alu. Aijucis nevarēja noturēties un piegāja aprunāties. Kaut kur tur bija arī jauks soliņš, kur tapa krāsaina un dzīvespriecīgha bildīte. Tad vēl atradām sietu. Vienā no bildēm izskatās, it kā man būtu platīte. Citā bildē mute man ir ciet. Aijai siets uzdzina dīvainas emocijas. Saķumā viss bija normāli, pēc tam viņa sāka kliegt. Patiesībā es tu atradu smuku kleitu, tikai man viņa bija nedaudz par lielu.
Galu galā mēs tak devāmies uz jūru! Vispirms tika atrastas kāpnes, kas veda mūs pie mērķa. Tad pavērās ceļš un mēs nokļuvām jūras krastā! Juras krastā mēs mazliet paķēmojāmies: Aija izbāza mēli un izksatījās dusmīga, bet kad es izbāzu mēli, izskatījās, it kā gribētu laizīt Aijas uzaci. Tad vēl iznāca interesanta bilde ar kājām. Vispār mēs kaut ko ieraudzījām debesīs. :) mNA patika piesnigušās kāpas un es apsēdos sniegā, pameditēju un paurķēju sniegu. A kautkad pa vidu bijām aizgājušas sasildīties uz picēriju. es dzēru (skatījos uz?) tēju, bet AIjucs ēda picu. Un ēda nevis šā vai tā, bet kārtīgi: ar dakšiņu un nazīti! Pateisība'arī jūrmalsa Narvesenā mnebija topmaizes. fuj1

Braucot jau prom, nofočējās tīri izteiksmīgs skats.