vakardienas parādē. man ir neskaidrības.
1) kas tir par armijniekiem (tb ko vinjid ara), kuri parādē gāja paši pēdējie un viņu teŗpi bija ta'di balti, pufīgi ar tādiem kā melnu suņu ķepiņunospeidumiem? Nu kā tāda leila dalmačiešu komanda izskatījās.
2) 4. Kurzmes bataljons nebija smuks - rindas nebija pirlnīgi taisans, tur krita ārā pāris personāži. viens pa ātru, otrs par lēnu utt. Nesmuki :)
3)Latgalesbataljonam arī bija bik nel;idzenības, bet 4, kurzems bataljonam variāk.
4)Kāpēc tika šautas gaisā tās lodes, kas sradīja to apdulinošo troksni? tas bija kā sveiciens Lwatvijai, vai kkāds paraugdemosntrējums?
5)Vai karavīriem karā netieks aboja'ta dzirde?
6)Kāpēc tie kuģīsi pa daugavu nebruaca? Viņi tikai atdeva godu, tur pie tā Vanšu tilta stāvēdami, jeb brauca vēlāk?

Komentārs par ziedu noliksānu pie brīvības piemienkļa:
nav forši,ka orķestris spēlē tikai tad, kad svarigie cilvēki noliek puķītes. Varēja būt tā: no 11:00 līdz 11:15 noliek ziedus svarīgās personas. No 11:15-12:00 ar visu orķestra pavadījumu ziedus noliek parastie mirstīgie iedzīvotāji. tad orķestris aizmaršē prom un pārējie cilveķi, kas nāk nolit ziedus vēlāk ir bez orķestra mūzikas. nu tā.

un vēl mēs ar Zandu froši slēpāmies no puikām :)

"Šajā pasaulē Tu varbūt esi tikai cilvēks, bet kādam Tu esi vesela pasaule" G.G.Markess

Katrs cilvēks ir vesela pasaule ikvienam, ja vien šis ikviens kaut nedaudz iedziļinās. Un es nedomāju, ka esmu tikai cilvķes. Varbūt tikai ķermenis tas gan.Bet gars ir kas vairāk. Tas ir tik... nu, nonievaajoshi, akli, pazemiigi, vaaji, tuvredziigi, uzskatit,ka tu neesi nekas tb esi tikai cilveeks, un tad gaidiit, cereet, likt saprast ka kaads, kursh ata nedomaa tiks iezheelinaats, sakot, ka vinjam esi visa psaule.

ai, mana doma nedaudz griezi shkjiibi skan. bet es vienlaga censhos. galvenaa deja bija, ka: man shis teikums sacelj spuras gaisaa.tas nav briivs. tas piesien. es negribeetu, ka kaads mani padara atkariigu, pazinjodams,ka esmu visa vinja pasaule. kautgan tas jau ir noticis. Es varu iekaarot, iekarot, bet ja man cilvekes pats sevi noliek pie manaam kaajaam, pazemiibaa nolieoct galvu, tad... es uzreiz ar milziigu speeku tieku atrauta no vinja talau taalu. es negribu daavanaa cileeku, vai pati buut daavana. es negribu buut dieviete kada aciis vai visa pasaule. tā robeža ir tik smalka, starp iekarojamo un atgrūžamo.

un es negribeetu,ka mani novertee kaa neko, jo esmu pasaulee tikai cilvekes un ka manas akcijas tiek celtas lidizko es kaadam esmu visa pasuale. var jau buut, ka muusu veertiiba tiek meeriita tajaa, cik daudz cilvekeu muus miil. bet tad luudzu nejauksim, miilestiibu ar apmaatiibu.

ak jaa, visas shitaas attieicibu un tai sekojoshaas pirms un peec emocionaalaas izjutuas mani shobriid ir padariijushas pamatiigi vienladziigu un tukshu, iekshienee. es tikai ceru,ka tas atties. jo shobriid mani shiis izjuutas biedee: es nevaru nosaukt nevienu cilveeku, kuru shobriid mileetu. tas biedee. turklaat ja njem veeraa, ka vienmeer esmuz uskatiijusi, ka miilestiiba ir vissvariigaakais.

tā dzīve ir prom. un es pamāju tai ar roku: atā atā. paldies par to, ko devi un iemācīji. tagad ir nākošais posms. nezinu kāds, nezinu, kur vedīs. bet vecais ir noslēdzies.

vienmēr esmu vadījusies pēc iekšējās balss, pat tad, kad veselais saprāts vai jūk prātā, redzot, cik nepariezi rīkojos un kā iedragāju sevi. Bet šādi tas ir dabiskāk. es nejūtos sevi mānījusi.

lai tas, ko vēlējos saglabāt, paliek pagājībai un smiltīm. Lai paliek tas laikam, kas pagājis. es esmu šodienai. es esmu sev. es būšu rītdienai.

//imho taada energhiska dziesma

kad mani bildē, man vienmēr liekas, ka izskatos šausmīgi drausmīgi. ne tā, kā es pati sevi redzu. Jums arī tā? Kad vakar tajā foršajā vietiņā, kur sēdējām kājas uz dīvāniem sacēlušas, bildējāmies, man likās - vājprāc. vājoprāc! un likās, ka nekad nekad vairs nebildēšos. Jums arī tā gadās?

Šodien iekš "Vairāk Saules" jeb "vairāk saules", jeb "Vairāk saules" ļāvos nobildēties vēl. domāju - vai tad grūti bildi izdzēst. bet šoreiz nebija tik traki. Vienu bildīti parādīšu arī jums.
( pho Vairāk saules, bet tur vis sir pelēks ;P )

un runājot par ārišķīgām lietām: Es decembrī vēlos iet un kautko darīt ar matiem. Jo jūtos nelabi šitā. un laikam, ka arī ir. šobrīd mana matukrāsa ir tāda, kā šai bildē:
( matukrāsa )
kuru, starp citu, bildēja Aijiņa vakardien, pirms ziedu nolikšanas. Bet es gribu citu. man jau pašai gribas gaišu krāsu. ne nu pavsiam blondu, bet laikam jau stipri uz to pusi. Gaiši brūnblondus(?), gaiši brūbnus ar balinātām šķipšnam(?) Nezinu.
Un mani jautājumi jums, dārgā publika:( jautajumi )
PĀ-ĀLDIES!\

un jaa, AIja saka, ka man vieansmuka bilde esot pie zilenes sanakausi, bet man vinja shkjiet nelaba - taada kaa es nosalusi, paaraak plika (taada macinja viena), slapja, nez. neraadiishu jums. vnk - laikam pats sevi vispaar nevar veerteet, njaa.