"..kaut kādus iedomātus sūdus, kuru dēļ tu esi ar mieru norakt savu dzīvi.." - gabaliņš iz Sirkes teksta.
mhm. Kāds varbūt teiktu, ka tie nav sūdi, ka tās ir vērtības: ģimene, mīlestība, rūpes u.c Bet es esmu nonākusi pie secinājuma, ka tas viss ir sūdi, ja tie nerod piepildījumu no abām iesaistītajām pusēm. Ja par šīm vērtībām cīnās tikai viens, tad tie ir sūdi, jo tie gremdē šo cilvēku, izsūc viņa enerģiju un galu galā viņš vairs nav spējīgs pilnvērtīgi dzīvot.

Un jā, es esmu tam pārkāpusi pāri. Un būtu daudz ātrāk, ja vien, ja vien... man nebūtu bijusi šī labā idealistes sirds, kura vienmēr ir cerējusi, ka pienāks gaisma tuneļa galā. Bet kā esmu iemācījusies - ir reizes, kad nepienāk. Un tam es nespēju noticēt joprojām.