phoenix
14 August 2004 @ 09:58 pm
 
Un šodien ar brāli sveicām tēti: dāvanā bija cigārs (neprasiet man , kāds, es viņus nepārzinu, bet nekas ūberkruts jau arī nebija) un tāds uz rakstāmgalda noliekams nieciņš, kas izveidots kā pildspalvas turēklis.
Tētim 13.datumā dzimšanas diena (jocīgi būtu, ja man 13. datumā un vēl piektdiena būtu dzimšanas diena), turklāt 11. datumā viņš atgriezās no gada strādāšanas Īrijā. patiesībā pat nemanīju, kā šis laiks paskrēja. vai tas nozīmētu, ka esmu slikta meita?
patiesībā bikin iegrieza man fakts, ka tēti satikt bija norunāts šodien, jo šodien es varēju braukt līdzi endrju pie viņa omītes. bet nu nekas, toties ar brāli izvazājāmies pa Rīgu tā, kā sen nebija darīts. Un man beidzot bija kompānija, ar ko ar katamarāniem pabraukāties. Biju sajūsmā, nedomāju, ka tik jautrs tas pasākums izvērtīsies. Par jautrību gan jāpasakās bračkam. ;))) Zem viena no kanāla tiltiem brālis ieraudzīja ūdenī kaut kādu lomiku, tad nu ņemāmies ar dreifēšanu, lai piebrauktu un dabūtu to lomiku no ūdens ārā. Galu galā tas izrādījās kaut kāds ļoti jocīga pasakta darbarīks, kurš paŗi bortam tika iemests kanālā atpakāl (a moš nevajadzēja?) Pa ceļam ieraudzījām vēl divas mazas meitenītes (uz gadiem 12-13), kuras kaut ko pērās kanāla vidū. Pēc brāļa inciativas pierāvāmies jamām klāt un iebuksējām viņas. Meitēni ķiķināja un irgojās, meta skatus un hvz ko nedarīja. kad mums apnika un aizpeldējām no viņu katamarāna prom, meitenes sāka arī apsaukāties, kliedzot mums nopakaļ. Nu, nesaprotu, vai tiešām tā ir pieņemts, ka sajūsma, patika un koļīšanās jāpauž šādi. Mums visiem bija jautri, bet kam bija vajdzīgi tie lamuvārdi? Lai pierādītu, ka viņas ir lielas un krutas?
Un vispār, es uz to savu brāli skatos un īsti nesaprotu, kāpeč skuķēni viņām tā pie kājām krīt. Puisis jau glīts, skaisti iededzis, un augumā arī ir padevies, bet tādu tak noteikti ir daudz. Ejam pa Rimi, nāk pretī ~15gadīga meitene un uz brāli TĀDĀM acīm noskatās, i vēl galvu atpakaļ nogroza. Ir jau lepnums, ir, bet smiekli arī nāk. A brālim pašam tās meitenes vēl pie kājas ir. Varot nokoļīt bezmaz kuru vēloties, bet neviena viņam neko īpaši nenozīmē. Jācer tik, ka par siržu lauzēju neizaugs :)
 
 
phoenix
14 August 2004 @ 10:45 pm
pase  
ak jā, es varu apsveikt sevi ar spēju apmēram pusgadu nodzīvot bez pases. Kad man to pa šo brīdi ir ievajadzējies, esmu veiksmīgi izloc;ijusies un nokārtojusi lietas savādāk.
Pasi pazaudēju kaut kad marta beigās. Jācer, nekādas nelikumības ar to izdarītas nav. man gan pašai liekas, ka kaut kur ar pārvākšanos, esmu to nobēdzinājusi. bet nu jau ilgāk gan laikam nevajadzētu nelikumīgi dzīvot.
Jāteic, ka biju pārsteigta par summu, kas man jāmaksā par jaunu pasi. It sevišķi tāpēc, ka man tika sastāstīti visādi briesmu stāsti par policijām un 80ls sodiem....
izrādās... man jāmaksā vien 10ls, bet ja vēlos to steidzīgā kārtā tad 20ls. Vismaz viens labums no šīs pazaudēšanas būs: pasē man būs jauna un, cerams, smuka bilde!