Biju domājusi braukt uz Valku. Neiegrimšu sīkumos, bet rezultāts bija tāds, ka uz turieni netiku. (sabijos, plus veel biljetes uz autobusu vairs neavreeju normaalaa laikaa dabuut, pluss veel bija iespeeja braukt kopaa ar endrju uz Talsiem).

Tā kā iepriekš ieplānots, ko darīt Talsos nebija un arī endrju ģimeniskā pasēdēšana zināmu apsvērumu dēļ izjuka, bija tiešām jāsāk lauzīt galva, lai nebūtu visa Līgo nakts jānosēž pie TV. Visamz manī bija tāda sajūta. Nolēmu aiziet uz mājām, paskatīties, ko māte ar brāli ieplānojuši darīt. Ja neko tādu, kas man varētu patikt - došos pie endrju un endrju meklēs kaut kādus savus draugus rokā. Tomēr tas nebija vajadzīgs.

Māte ar draugu brauca kaut kur tusēties. Brālis rīkoja tusiņu mājās, kuram arī nolēmām pievienoties.

Vispār brālims man ir malacis. Mūsu māju mēs savā laikā pirms gadiem (eee, nezinu cik, bet tolaik gaaju 7klasee vai 8klasee) nopirkaam no vienas pustrakas tantes vārdā Idas (tad kad māju mēs jau bijām nopirkusi, viņa ar savu dēlu nāca un ņēma visādas mantas no pagalma un bļāva man ar brāli virsū. Un jā, dažreiz viņa zvanīja mammai un bļāva klausulē tā, ka mēs, kas bijām labu gabalu no klausules, varējām to dzirdēt. Nu lūk. Un šī Idai savā laikā bija govs. Aiz mājas bija ieīkota vēl viena ēka, kas bija par kūti pataisīta. Mēs to ēku neaiztikām ntos gados. Līdz pagājušajā gadā brālis ar draugiem tur sāk veikt labiekārtošanas darbus. Tagad pat gribēdama to vietu vairs neavru asociēt ar kūti. Puiši aizbetonējuši caurumus, ielikuši grīdu, sienas ar reģibsi, forši griesti.. jeej. Sienas tādā foršā sarkana krāsā nokrāsotas. Vēl jau tur viņiem darbs pilnām rokām, bet tusēt tur jau var. Paši to vietu sauc par 'Klubiņu'.

Bijām ne pārāk daudz to cilvēku. kādi 8pamatsastāvā, bet naktī ik pa brīdim bija meiteņu uzlidojums, kuras savāca visas cīgas, izdiedelēja aliņus un aizskreēa taļāk. Pēc kādas stundas atkal klāt un tāa. Kurinājām ugusnkuru, dzērām alu, mēģinājām kautko cept. Tīri labi bija.

Kad rietēja saule puiši man parādīja kā var uzkāpt uz manas pašas mājas jumta (cik gadus jau dzīvoju un nezināju, ka to var izdarīt). Skats bija fantastisks. Varēja redzēt kā aiz meža tālumā grimst saule un visas debesis tādas sārtas sarkansa bija. Nu super! Vēl uz skursteņa uzrāpos, lai skats tālāk paceltos.

Par ko man bija jāsasmejas - no mūsu mājām RIMI atroda aptuveni 5minūšu attālumā. Puišiem vajag alu. Kastēm. Bet neies jauar rokām tās kastes stipet uz mājām. SAliek prātvēderi kastes RIMI ratiņos un vienkāršī aizstumj uz mājām! Vēsi :) Kopumā 3 RIMI ratiņi man mājās tagad marinējās. Un pielietojums, varat ticēt, tiem tiek atrasts. Puiši tā kā mazi bērni šodien tajos vizinājās. Gonkas izspēlēja. Rezultātā viens džeks izlidoja no tiem ratiem un pamatīgi sasita kāju. Tāds dīvains puns - izaugums uz ceļa izveidojās. Bet gan jau būs labi.

Vienīgi - ļoti gribējās iet pa pļavu pabradāties. Sajust to Jāņu nakti, sajūtu. Rasu un smilgas, pirmos saules satrus, kas atspīd zirnekļa tīklā ieķērušajās rasas pērlītes. Nu nesanāca. Slinki tie Līgotāji bija, bet viena kaut kā nesaņēmos un neaizgāju.

Forši, ka mans brālis aug. Forši ka brālim forši draugi. Forši, ka viņi visu dara kopā. Forši, ka viņiem var peivienoties. :) Forši, ka man ir brālis :)