Šodien bija novērojama viena pamatīga salekšanās šefa - darbinieka starpā. Strādajām pie jauna projekta. Iesaistītās personas piedalījās darbu dalīšanas procesā, projekta skaidrošanā un tā tālāk. Vienam no darbiniekiem nebija skaidrs kādas datubāzes darbības princips, priekš kam tāda datubāze vispār vajadzīga un ko tā glabās un kādiem mērķiem. Ja godīgi, tas nebija skaidrs arī man, bet es jau esmu pieradusi pie šefa skaidrošanas veida un zinu, ja arī man 80% nav sakidrs no tā ko viņš teorētiski runā, tad, ķeroties pie darba, viss izrādās elemtāri vai arī saprotami. Tāpēc es nesatraucos, ka man nav skaidrības uz doto brīdi, jo zināju, ka sarunas būs vēl un vēl un tad, kad nonāks līdz konkrētā darba izpildījumam, viss būs ok. Bet tā nedomāja, vai arī nebija pieradis pie šefa dīvainībām šis mans kolēģis, kurš sāka šefu iztaujāt, kas tur īsti ar to datubāzi ir. Un, ja godīgi, tad arī man tie skaidrojumi, kurus šefs sniedza šim jautātājam, nebija skaidri. Un kolēģis turpināja iztaujāt šefu, teica, ka nesaprot jēgu un tā. Viss beidzās ar to, ka šefs uzsprāga. Sāka morāli cilvēku pazemot. ( tālāk )

jaah, kaadi ieteikumi sakaraa ar to ka riit man vaidzeetu kaukaadaa veidaa atziimeet manus 20?
Šobrīd plānā ir:
1. no rīta aizbraukt pie omītes
2. atpakaļbraucot ieiet ciemos pie darkz pēc dāvanas
3. saņemt dāvanu no endrju
4. laikam jau aizvilkties uz darbu, jo tur ir nets
5. ?????????????????????
...
...
...