Es nezinu. Bet šķiet, ka ir tukšums tur, kur vajadzēja būt tam. tas ir tikai pagaidām, konkrētu iemeslu dēļ? Jeb varbūt pavisam. Viss cauri, beidzies šis posms no emocionālā viedokļa?
Jocīgi un sāpīgi apzināties. Bet kā tāda mārīte lidoju pie bērniņiem, kam deg mājiņa.
Biz biz mārīte, tava mājiņa deg..

es gribu iet/braukt uz kalnu
Bet nevaru. Un galvenokārt tāpēc, ka man tā (tās?) riba(s) sāp. Patiesībā šodien jau vairāk kā iepriekš. Skāde.
Za to rīt eju pie ģimenes ārsta, no kura ceru dabūt nosūtījumu pie kaut kāda rentegenologa vai kā tur.

Un jā, mana šodienas sāpe: programmēšanā dabūju 7. Un to pat īsti negribēja likt, par spīti faktam, ka exša uzdevumu izpildīju pareizi, teorētisko atbildēju visu ko vajadzēja. Vienīgi nebija man 3 prakstiskei darbi, kurus izpildīju uz vietas un arī visus pareizi :/ Bet kāda nozīme tur praktiskajiem darbiem, ja ekša atzīmei vajadzēja sastādīt 2/3 no kopējās atzīmes. Manā gadījumā izskatījās, ka ekša atzīmei nebija nekādas jēgas. A es tā samācījusies biju :/