Šonakt es gulēju darbā uz grīdas un apsedzos ar mēteliNeteikšu, ka bija slikti. Katrā ziņā jūtos labāk, nekā, ja nebūtu gulējusi vispār.
2 pēdiņas | Iepēdo...
tas biškiņš, kas tiek pateikts - January 15th, 2004
15 January 2004 @ 07:05 am
15 January 2004 @ 08:22 am
Patiesībā brīnos, ka man nekas īpaši nesāp pēc vakardienas kalna ieņemšanas :) Vēljo vairāk tāpēc, ka man likās, ka pēc tādas noslodzes + sekojošās nakts pavadīšanas uz grīdas, kaut kam būtu jāsāp. Bet vienīgais par ko varu pasūdzēties ir nedaudz sāpīga kakla viena puse. Kaut gan uz sprandas imho negāzos.
__________________
Darba attiecībās es izturos vienādi prasktiski pret jebkuru, lai cik tuvs man šis cilvēks nebūtu, vai arī lai cik ļoti man viņš nepatiktu. Protams, ka tuvākam cilvēkam mēģināšu smagā situācijā izpalīdzēr, bet tās jau ir izņēmumu gadījumā.
No vienas puses it kā jauki, no otras - daudziem nepatīk šī mana stingība tā teikt. Nu bet ko es varu darīt (un arī ja varētu, diez vai gribētu) - ja ir darba attiecības, vai projektu realizēšana, es cenšos strādāt ar 100% atdevi un netaisu sev atlaides, vai nemeklēju sev atmaskas, vai kaut kā izlocīties, lai savu slinkumu slēptu, un to pašu gaisu no iesaistītajām personām. Diemžēl ne darbā tā vienmēr ir un tagad jau vispār ir parādījies viens izcils eksemplārs: Jātaisa vienai firmai weblapas pasūtījums, bet šīs firmas projektu vadītājs ir totāls laža, kurš nepārtraukti vai nu nesniedz pilnīgu informāciju un iedomājas, ka mēs visu sapratīsim no daļējiem norādījumiem, vai arī vispār noignorē pāris manus jautājumsu meilos uz kuriem it kā atbild, bet neatbild uz mani ineteresējošām lietām. Turklāt jams ir pamatīgi pārkāpis iepriekš norunātos nosacījumus par mūsu darba izpildi. Un man vēl ar viņu būt ujāauklējas? Uzrakstīju pieklājīgu bet garu meilu. Gaidīšu šorīt atbildi. Šefam arī šķiet, ka meisl ir ok un pelnīts, savukārt endrju apziņo, ka es esmu droši vien tāda muļķe, ka neprotot jautājumus noformulēt un tāpēc man netiekot atbildēts + es tagad klientu pazaudēšot. A man liekas tā - mūsu daļā ir jāizpilda 100% un pēc labākās sirdsapziņas, bet tas nenozīmē, ka jālien pasūtītājfirmas projektu vadītājam d**** un vēlmes jāmāk nolasīt no lūpām vai pusrindiņas.
__________________
Darba attiecībās es izturos vienādi prasktiski pret jebkuru, lai cik tuvs man šis cilvēks nebūtu, vai arī lai cik ļoti man viņš nepatiktu. Protams, ka tuvākam cilvēkam mēģināšu smagā situācijā izpalīdzēr, bet tās jau ir izņēmumu gadījumā.
No vienas puses it kā jauki, no otras - daudziem nepatīk šī mana stingība tā teikt. Nu bet ko es varu darīt (un arī ja varētu, diez vai gribētu) - ja ir darba attiecības, vai projektu realizēšana, es cenšos strādāt ar 100% atdevi un netaisu sev atlaides, vai nemeklēju sev atmaskas, vai kaut kā izlocīties, lai savu slinkumu slēptu, un to pašu gaisu no iesaistītajām personām. Diemžēl ne darbā tā vienmēr ir un tagad jau vispār ir parādījies viens izcils eksemplārs: Jātaisa vienai firmai weblapas pasūtījums, bet šīs firmas projektu vadītājs ir totāls laža, kurš nepārtraukti vai nu nesniedz pilnīgu informāciju un iedomājas, ka mēs visu sapratīsim no daļējiem norādījumiem, vai arī vispār noignorē pāris manus jautājumsu meilos uz kuriem it kā atbild, bet neatbild uz mani ineteresējošām lietām. Turklāt jams ir pamatīgi pārkāpis iepriekš norunātos nosacījumus par mūsu darba izpildi. Un man vēl ar viņu būt ujāauklējas? Uzrakstīju pieklājīgu bet garu meilu. Gaidīšu šorīt atbildi. Šefam arī šķiet, ka meisl ir ok un pelnīts, savukārt endrju apziņo, ka es esmu droši vien tāda muļķe, ka neprotot jautājumus noformulēt un tāpēc man netiekot atbildēts + es tagad klientu pazaudēšot. A man liekas tā - mūsu daļā ir jāizpilda 100% un pēc labākās sirdsapziņas, bet tas nenozīmē, ka jālien pasūtītājfirmas projektu vadītājam d**** un vēlmes jāmāk nolasīt no lūpām vai pusrindiņas.