Sajūta, kā pēc noskrieta maratona. Es domaaju, izpildamao darbu un to terminju zinjaa. Tagad var atvilkt elpu, bet arī vsiai nosacīti, jau nākamie termiņi klauvē pie durvīm, bet tas kaut kā nav TĀ, kā bija.

Sagribēju sev kaut ko nopirkt, bet tas pasākums beidzās ar to, ka man vnk negribējās izvēlētās drēbes mērīt (lasīt - vilk virsū un nost).
tad nu galu galā nopikrku sev un devdeath lielās mīkstās istabas čības (tās, kas ir MILZIIGAS un parasti atveidotas, kā kaut kādu zvēru (spalvainu) galvas). Viņam - ar lauvu, sev - ar kaut kādu mistiski mīļu dzivnieciņu.