phoenix
30 September 2003 @ 06:37 pm
 
lai es būtu hvz kas, bet man šī bilde nenormāli patīk, nezinu. patīk. Ja man no animētajiem varoņiem būtu jāizvēlas viens, es gribētu būt šī meitene,
pati bilde
p.s. paldies [info]sabbath
 
 
Skan: September - La La La - MP2b
 
 
phoenix
30 September 2003 @ 06:44 pm
 
mmmz,
vakar jautāju mīļotajam:
- Vai tu domā, ka man ir kaifs katru vakaru ēst taisīt?
mīļotais vīrietis atbildēja:
- A man - kaifs gaidīt, kamēr Tu uztaisi?

es biju uz mutes. Nu jā, ir kā jau es biju brīdina'ta, ka sekos stulba atbilde, bet tā mani konkrēti apstulbināja.
 
 
Skan: One-T - The Magic Key (Episode 3)
 
 
phoenix
30 September 2003 @ 07:22 pm
 
Melnā vārna izstāsti savu dzīves stāstu
Melnā vārna palīdzi saprast man šo lāstu
Melnā vārna paskaidro varbūt tu to jūti
Kāpēts būt par cilvēku dažreiz ir tik grūti

pēdējā laikā sanāk krist uz latviešu estrādes mūziku
_______________________________________________
šodien satiku2 vecas paziņas. pazobojās par manu "pokemonitāti", proti nu jau tikai gadu atpakaļ biju izteikti depresīvs meitēns, pat rokas griezu, pāris manas pārgriezto roku brūces izteikti vēnu rajonā pat par internetu apkārt klejoja. Sen? nesen. Pašai jūk skaitļi un cipāri. Emocijas, ja arī nepazūd nemaz, transformējas. to varētu nosaukt par nobriešanu (?), bet daudz kur esmu sapratusi, ka nav vērts celt vētru ūdens glāzē, ka ir lietas, kuras, ja arī man ir svētas, tad jāpatur sevī, jo citi to tā kā tā nesapratīs. Esmu sapratusi, ka visu, kas svēts, jātur tiaki un vienīgi sevī. un cīnīties ar vējdzirnavām nav vērts. Sevis dēļ nav vērts, tā tikai nervu sabrukumu var dabūt.
 
 
phoenix
30 September 2003 @ 08:26 pm
 
viņas ir mazas un jaukas. turklāt mīļas. nav tā rūgtuma, ko dod gadi. Viņām ir sāpes un vilšanās, bet tie aizmirstas. tie ir mazi oda kodumiņi. Tāpēc pie viņām ir labi. Padomājiet, vai šie mazie bērni būs tādi arī pēc pāris gadiem? kaut vai tad, kad beigs skolu?

Negribu sevi žēlot, bet laikam tā izskatās - man ir 19, bet jūtos kā 30gadīga. Dzīvot pašai, strādāt pašai, tērēt tikai un vienīgi pašas pelnītu naudu, veidot atteicības un dzīvot kopā ar vīrieti. Pielāgoties un izbalansēt. netusēt, jo nav laika un enerģijas. Nogurušām acīm lūkoties rītdienā un domāt, ko dot vakariņās vīrietim. Ne romantikas, ne piedzīvojumu. Nekā. Jāsaņemas, jāpārrauj šis apburtasi loks un jādodas cilvēkos, pasākumos.

Jā, godīgi, es esmu nogurusi, pat pārgurusi. Kāpēc neviens nevar mani apčubināt, par mani rūpēties un gādāt? Kāpēc man tas ir jāspēj pašai par sevi un vēl viņu? Laikam, jau pati izvēlējos. Tāpēc.