kaķpēdiņas ir sagriezušās ap savu asi.
cilvēki ir nenovīdīgi un samin skaistumu, kas sevi saudzējis starp klinšainām šķembām

gribās paņemt cilvēkus aiz rokām un ielikt viņu plaukstās degošu sirdi. Lai redz un jūt, lai mēģina iemīlēt un nenosodīt. Mēs visi esam cilvēki, mums visiem sāp, mēs visi kļūdāmies, kāpēc sirdī ir jāauklē naid sun nepatika... Dusmas - ok, tās ir emocijas, kas izlādē, bet kāpēc to glabāt un auklēt?

give me the reason to be a woman... for you...

tiem, aks shobriid meklee dziivojamo platiibu:
ir iespeeja iziireet dziivokli centraa, par Ls50+apkure+citi maksajaumi. 3 istabas.
pati vairaka neko neiznu, varu tikai iedot taa cilveeka meilu.

pārdomas pēc devdeath posta par Nibiru.
galu galā - kāda jēga apsvērt iespēju, kad mēs nomirsim? Kad būs pasaules gals? Tas neko nemaina cilvēku domāšanā, jūtas, vērtībās. Clvēk slielākoties ir kā mazs bērns, kurš iespītējies vai kā mežonīgs zvērs, kas nespēj rimties. Un gan jau ka ir vēl daudz un dažādi salīdzinājumi...
Manuprāt, visvairāk cilvēki satraucas par pasaules galu tikai, ja viņiem ir bail zaudēt kautko no sevis - materiālā plāksnē: Mīļoto cilvēku (patiesībā, varu pār to), mašīnu, algu, iespēju no rītiem ilgāk pagulēt, ēst zemeņus aldējumu, izjust saules glāstus, nodarit pāri kādam, iespērt šunelim, noglāstīt sava mīļotā cilvēka vaigu, kamēr viņš guļ, sex, alkohols, izjūtas, adrenalīnu, risku, etc...

tas vairāk vai mazāk viss ir iegūstsam un pazaudējams. manuprāt, ja civlēka galvenās vērtības ir iekšējā pasaule, tās harmonija un gaisma/mīlestība, kas tiek izstarota uz āru, tad pasaules gasl nebūt nebaidītu, pat pārdonas neizrasi;itu, varbūt vienīgi vēlmi pēc iespējs vairāk cilvēiem atvērt acis uz piedošanu. zinu, izklasuās stulbi un k'amācītājam kancelē, bet vajag mēģināt ieklausīties vārdu dziļķajā jēgā. kad cilvēks ir laimīgs tikai tad, ja ir mierā ar sevi, pasauli. ja ir ieguvis saskaņus evī. Miers var izpausties dažādi, bet tā sajūta, kas piepilda krūtis, pat liek t/am plīst pušu... vēlme iet un mīlēt cilvēkus, dāvāt smaidus, iemācīt justie slaimīgi... nē, manas runas nenoziime,e ka emsu iemīlējusies(tas gan arii), bet gan nenormālu iekšēju pārliecību un mīlestību... Dusmas izlādē, kā lietus un tad spīd saule...

ko gribēju teikt: lūdzu, pievērsietie svairāk savām izjūtām, labestīgumam, un mēģiniet kļūt laimīgi... LAIMĪGI, nevis ikdienas rutīnas pārņemti, kad neko vairs nejūt, vai sāpēm izmocīti.... mīliet cilvēkus, pat ja viņi nodara pāri.

piemērs: es tagad esmu it kā salekusies ar zhuz, kā es juutos?: es nedusmojos uz vinju, e svnk nespeeju, bet es juutos nedaud zsaapiigi, ka vinja veersh asumu un ljaunsu vaardus pret mani, pret mums tikai taapeec, ka domaa, ka esam taadi,. bet subjektiivisms vienmeer buus paarsvaraa, lai nu taa buutu.

atradu kompii vecu failu... tas biaj tapis kaarteejajaas emocijaas. shobriid neatbilst manaam emocijaam, bet varadi diivaini aizkjeraas...
publiceeju, jo varbuut kaadam tas shobriid ir aktuaali.
lasīt šite

šodienai pietiks būt pie kompja.
pietisk strādāt.
kaados 19:satikshu narayanu.
iešu spēlēt biljardu (ne uz mkv, tur man ir par daargu), domaaju narayana pievienosies, mazums, veel kaadu pa celjam aiz ausiim aizvilksim liidz.

izpildiiju testinju, ko atradu rozaakjepinjas zhurnaalaa... drasumiig patiik bildiite(leeniielaadeejas tikai)

You are a beauty angel. You like light and airy things. White brings a sense of peace to you and you are saddened easly by death and pain. You are probably a ver emotional person and not afraid to show fealings to other people.