Man krūtīs ir pavasaris. Es redzu vizzbulītes un pirmās zaļās lapas, es izjūtu svaigu gaisu, kas pilns sprāgušu pumpuru un taureņu spārnu vēdu. Ledusaukstos strautos es mērcu pirkstgalus un ļauju saulei žāvēt valgmi acīs...
man krūtīs pavasaris briest...

es atdzimstu pār bangojošām upēm un vētrā nolauztiem kokiem.
mans mājas ir patvērums vējiem un klaiņojošiem ubagzēniem.
mani sapņi ir iekrituši Tavās acīs un ar bezgalīgu mīlstību es salasīšu pasaules laimi, lai to dāvātu Tev...