pagaidām vientuļi.
nejūtu siltumu.
bet zinu - tas ir!
neizprotu, par noslēpumiem.
vienkārši nogurusi diena ar veidlapām,paskaidrojumiem un sāpošām acīm.

man gribās, lai paņem mani rokās, kad es kožu un trakoju, piekļauj sev klāt un nomierini... lēnām, ar baudu, jutekliski, pārslīdot pāri manai ādai un noskupstot auss ļipiņu

upd: tas teksts nav mana šībrīža emociju atspoguļojums. vienkārši rediģēju sava cietā saturu un atradu un iepatikās. galu galā mani vārdi, kas kādreiz ir bijuši manu emociju paudēji. bet šobrī des nebūt nejūtos agresīvi