aizmirsu pieminēt, ka šodien universitātē (pēdējās dienas, tur pavadu ļotidaudz laika) atkal sapazinos ar ajuniem cilvēkiem. viens no tiem uzcienāja ar burkānu.. jā, jā, mūsu kafejnīcā var nopirkt burkānus pa 5saņiem... ou jē, domāju, ka tagad es katru dienu frauzīšu kaut ko oranžu.. bu:)
un vēl, šis burkāncienātājs meklēja kādu cilvēciņu, kurš gribētu žurciņu... nu, kā domājat, kuram tā tiks? nu ja, ka man :))) Un no datorzinātņu kursa vienam citam cilvēkam ir lieks žurka sbūrītis...un to es arī dabūšu...
tātad: man rīt tiks pienesta žurciņa :))
gygy, domāju viņu nesāt sev līdz...

vienkārši gribējas šo tekstu iepostot arī šeit:
Es salēsīšu Tavas rūtis, pa kurām Tu lūkojies pasaulē. Tu staigāsi akls, Tu taustīsies ar spieķīti un gaidīsi, kad kāds Tev pados roku. Tu būsi laimīgs, ja spēsi atrast uz galda stāvošās cigaretes, Tu būsi laimīgs, ja bez kļūdīšanās galdu spēsi atrast... Nē, es neesmu nežēlīga. Man ir tikai slimīgas iedomas un fantāzijas. Es varētu klusējot stāvēt un ar acīm izģērbt Tevi, ar vēsām rokām pieskarties Tev pavēderē un klusām kustībām atkāpties. Tu nesamulstu, es zinu. Tu sastingtu un gaidītu, gaidītu, kad ar elpu vai kustību es nodošu sevi. Tad Tu ar akla kaķa veiklību mestos man virsū un plēstu drēbes ar baudu klausoties, kā švirkst plānais materiāls un izjūtot, kā no Tava spēka piebriest manas krūtis. Tu esi akls. Tavas rūtis es izdauzīju. Vai nav labāk bez iespējas redzēt, tikai sajust? Ak, vai, piedod, Tu nemanīji, ka aizdedzinot Tev cigareti, es netīšām ogles gaismā patīksminājos par Tavu aklumu. Tu esi viens. Pilnīgi. Tevi nevienam nevajag. Tu esi tikai cilvēks. Tevi žēlo, no Tevis nokaunas, bet es smaidu. Es sen jau Tev teicu, ka mīlēšu mūžīgi. Un nevaino mani, ka kļuvi akls. Ne jau es izdauzīju Tavas rūtis. Tās sadega pašas, kad beidzot biji ieraudzījis liesmas, kuras biji pats uzpūtis, visu laiku noliedzis, ignorējis, pat zaimojis. Es tikai biju Tevi piespiedusi ieraudzīt uguni. Tu neizturēji un kļuvi akls. Kā labāk? Nezinu. Redzīgs būdams Tu saprati mazāk, tagad Tu redzi ar sirdi, ne acīm. Tas ir daudz svarīgāk.

vājprāts!!!
kā man gribās ēst - gribu kartupeļus, ar mērci un kotleti... un tie kartupeļi varētu būt tādi nedaudz apdeguši...help!!!!!!!
btw, šon kaukas notiekaas??? man riit tikai veina ieskaite:)

riit kaartoshu cisco final exi, skill testu un matemaatiskajaa anliizee paarrakstiishu sesijas eiskaiti, kura es smagi izgaazos...
nu ko, turiet iikshkjus:)))
galvenokarat par mat.anal. jo skilltests un finalexis buus bez probz...

so.
saraudinaaja mani.
cilveeks uzticas. bet rezultaataa atkal tikai saapeeja
ok. kautkas kautcik noskaidrots, bet kaarteejasi duuriens vienalga paliek.
nez kapeec iznaacis taa, ka cilveeki izlaadee savu negatiivo uz mani. un nav pirmaa reize. po, ja shie cilveeki mani neuztrauktu, bet uztrauc...

i would be your reality
if you wouldn't dream
but you like that dream
because there you are master
master of love, master of relationship

but dreams comes reality only in one way.
when you want that really!
you have never wanted that!
you have just imagined that you want that.

do not say that you want that
if you do not do that!
you are alive only when you are loved.

by tyche

sajūta jau laba -
lupus kādā komentā pārsaka domu(kā izrādās viņš kaut ko tādu nemaz nebija domājis) un viss beidzas ar to, ka man netic, ka ti cviņam un tāpēc, ka ti cviņam...ziepju opera...
kāpēc cilvēki nevarētu likt mani mierā!!!
ja jau man neuzticās, tad ko no manis vispār vēl vajag????
un kāpēc viss jārisina ar draudiem?