jā, šī pūļa tendence sastāties apkārt kādam nabaga muļķim un meklēt arvien jaunus un oriģinālākus šī nabadziņa definējumus... kaut kā nepareizi man liekas uzsvērt savu ūberpārākumu uz otra trūkumu fona. itkā jau vajadzētu želot cilvēkus, tikai pašam sanāk smiekli par šo lēkajošo un blējošo aitu baru. smieklīgi, kamēr vien pats pēkšņi ieblējies vai dzeltenas peļķes atspoguļojuma neieraugi divus ragus un stulbuma pielietas acis. lēksim bedrē!