Bjorcīgs noskaņojums
pateicu to. Nomierinājos sevī. Vēl priekšā daudzas naktis un dienas, mēneši, gadi.
Mēs augam, izaugam un tad aizejam. Un ja tu neesi izaudzis reizē ar mani, tad, sanāk, ka tu paliec tur, kur esi. es eju tālāk. Tālāk vājprātā, pokemnoitātē, vienpatībā, nervozivitātē, jebkur. Man vairs negribas mīties uz vietas un just, kā pamazām iestiegu smiltīs (kā tad, kad jūrā kāju pēdas palēnām aplūst ar smiltīm, ja nekustīgis tāv uz vietas), just kā pamazām aizplūst no manis viss dzīvesprieks un 19 gados kļūstu par kašķīgu veceni. negribu vairs pazemot nevienu un sevi. Rudenī.
Skaistas tās bjorkas dziesmas. Mierīgas. Tādas, kādas šōbrīd man gribās.