es gribu rakstīt kā nekas. Nu, nekas, zinās, ka tas ir viņš. Patiesībā nekas man to netraucē darīt, ja vien neskaita, ka dažiem ir pārāk privātīpašnieciskas tieksmes kā rezultātā man visas sasvas domas, ko gribētu teitk jums, vispirms ir jādara zināmas viņam. Es pārspīlēju. Patiesībā es gribēju pateikt, ka man ļoti patīk, kā nekas var. Man liekas, ka viņš sēž lielās pamperbiksēs un mētājas ar roķelēm un stāsta katram garāmgājējam savus jaunvaivecatklātās pasaules iespaidus. Nu jā, es emsu viegli aizkustināma un it visā saskatu mīļumu un bērnišķīgumu. Tieši tāds man liekas šis nekas. Es ceru, ka nekas neapvainosies, ka es tā domāju. Un vēl, man riebjās, ka izliekos tik pieaugusi, ka nedrīkstētu kaut ko un vēl to arī. Un jā, nekas, Tu man patīc. bet patikšanai jau arī ir 100 sejas. Vismaz tā žurnāla seja man patīk un tuva šķiet.