Petroviča Domu poligons

Vakar iznāca patērzēt ar vienu apsardzes biznesa darboni. Laipns un patīkams cilvēks, bet ja vajag, iedos pa mūli, ka maz neliksies. Bet ne jau par to ir stāsts. Viņam šobrīd darba pilnas rokas un, par spīti grūtiem laikiem, bizness paplašinās. Tiesa, ne automātiski, bet ieguldot daudz darba klientu meklēšanā. Un tā nu cilvēkam iznāk braukāt arī apkārt pa Latviju pa visiem saviem objektiem, jo tikai tad, ja pats esi visur bijis un visu pārbaudījis, vari būt drošs, ka būs vairāk vai mazāk kārtībā. Vienā šādā braucienā, organizējot jaunu objektu pilsētā, kurā pirms tam viņam objektu nebija, cilvēks pierastā veidā devies uz vietējo policiju. Iepazīties ar policiju, ar tās vadību, pastāstīt par sevi, ko te dara, ka nav ne bandīts, ne partizāns. Nu, vienkārši tā vieglāk strādāt, ja policijā ir par tevi zināms.
Nu i sēdējis pie policijas priekšnieka vietnieka, un tērzējuši par grūtajiem laikiem. A vietnieks pavisam saskābis, jo no sava priekšnieka saņēmis uzdevumu samazināt policistu skaitu par X, jo, lūk, tāda komanda esot nākusi no Rīgas, jo valstij trūkstot naudas un tāpēc tā jātaupa. Un kamēr šie tērzē, ienāk pats priekšnieks un pagalam drūmā balsī saka, ka jāsamazinot tomēr esot par 2X, jo pirmīt Rīgā esot kaut ko saputrojuši un samazināšanas skaitu par mazu nosaukuši. A reģions ta tradicionāli depresīvs, un skaidrs, ka ar pieaugušo noziedzību būs galā jātiek daudz mazākam policistu skaitam, jo samazināti jau pirmām kārtām tiek tie, kuri vistālāk no varas centra.
Un nav jau policija vienīgā, kur līdzīgi lietas darās. Ir kāda liela valsts iestāde. Ar filiālēm/nodaļām pa visu Latviju. Un tieši tagad, kad valstij grūti laiki, viņiem darba objektīvi ir daudz vairāk. Ne pārāk senā pagātnē šai kantorī nomainījās vadība. Pirms krīzes. Un jaunā vadība sāka ar to, ka centrālajā aparātā brangi palielināja priekšnieku un puspriekšnieku skaitu. Tad vēl tā varēja atļauties. Tagad, kad visiem jāsamazina, viņi samazina. Nē, ne jau jaunradītos priekšniekus un puspriekšniekus, bet pa visu Latviju tos, kas reāli ar iedzīvotājiem strādā. Un paziņo, ka līdzekļu ekonomijas dēļ strādāšot tikai 4 dienas nedēļā, kaut arī darba apjoms viņiem ir reāli pieaudzis pamatīgi.
Nav jau arī tā, ka neviens neko nesaprot un nevēlas labot pa īstam. Zinu gadījumu, kur kādā nozarē bija ierosināta reāla apvienošana, funkciju pārskatīšana un optimizācija, kas ļautu no virknes dublējošu funkciju atteikties, bet par to uzzināja nozares "kurators" no kādas no lielajām pozīcijas partijām un sekoja apsauciens, ka tā nedrīkst, ka partija tad zaudēšot atbalstu kaut kādu...;)
Un tā nu turpinās ekonomija, atlaižot malējos un strādājot 4 dienas nedēļā. Aparāts tēlo taupību.

Правление Торгово-промышленной палаты и президент Эстонии Тоомас Хендрик Ильвес поговорили вчера за обедом о девальвации кроны. По оценке предпринимателей, девальвация не решила бы ни одной стоящей перед экономикой проблемы.

Mazumtirdzniecības tīklā Rimi Baltic ietilpstošais uzņēmums Rimi Lietuva pazeminājis cenas līdz 30 procentiem 4 tūkst. nosaukumu precēm. Veikalos Rimi Hypermarket un Rimi Supermarket cenas no vakardienas pazeminātas maizei, konditorejas precēm, konservētiem produktiem, zivīm, ķermeņa kopšanas līdzekļiem, sezonas precēm, vēstī portāls penki.ru, atsaucoties uz ziņu aģentūru ELTA. Cenas tiek pazeminātas mazāka patēriņa un augošās konkurences dēļ no mazo tirdziņu puses.

Pēdējā laika paziņojumi no Skandināvijas valstīm, galvenokārt Zviedrijas, atgādina gangsteru filmu, kur Sliktais kādam pasūta nogalināt kādu par to, ka tas ilgstoši nemaksā parādus. Ja vēl iepriekš ilgu laiku Skandināvijas banku analītiķi vai baņķieri runāja/pierunāja avīžu lapas ar saviem spriedelējumiem par to, cik ļoti Latvijai nepieciešama nacionālās valūtas – lata devalvācija, tad nesenais paziņojums par to, ka zviedri, kuru ietekme caur bankām un lieliem uzņēmumiem Latvijā neapšaubāmi ir liela, jau gatavojas lata devalvācijai izraisa daudzus jautājumus.

Tas, kas šobrīd notiek, ir Latvijas ekonomiskā pašiznīcināšanās. Par to, cik zviedru bankas piedalījās "novešanā līdz" var diskutēt. Taču ir skaidrs, ka algu un publiskā sektora tēriņu samazināšanās par 20 -30 % ir tikai sākums. Proporcionāli samazinās pirktspēja, kas sit pa privāto sektoru, mazāk pērk. Privātajiem arī jāsamazina darbinieku skaits un/vai algas. Vairojās ar zaudējumiem strādājošo uzņēmumu skaits. Ļaundabīgā spirāle turpinās un devalvācija nāktu vēl tam pa virsu, BET, skartu tikai importa preces un izejvielas. Varbūt devalvācija tomēr dotu ļoti riskantu atelpu, varētu nesamazināt algas, eksports gūtu nelielu stimulu. Kas attiecas uz parādu atmaksātspēju, tie kas to vēl spēj pie 20 % algas samazinājuma to nespēs pie 40 % (kas var arī notikt), tādēļ zviedri saprot, ka liela daļa Baltijas kredīt jānoraksta šā vai tā, un labāk to darīt strauji.