Par traukiem
Okt. 16., 2016 | 04:42 pm
Man nepatīk mazgāt traukus. Nu tā, ka no bērnības nepatīk, bet daža Šlumpengufa pēc, esmu uzņēmies šo nastu. Tomēr tas nemazina nepatiku.
Un es neticu, ka kādam patīk. Ja kādam varbūt šķiet, ka patīk, un varbūt pat kāds teiks, ka viņš, mazgājot traukus, meditē, tad tā ir sava veida pašsuģestija. Meditēt var dušā vai dzerot alu, vai dušā, dzerot alu. Vienalga – trauku mazgāšana ir reāls darbs, turklāt reāls un absurdi bezjēdzīgs darbs. Tas ir kā rakt bedri, lai uzreiz pēc tam to aizraktu, un tad sāktu visu no gala.
To saprast, sēžot internetos un kasot nabu, ir viena lieta, bet, ja tas ienāk prātā, mazgājot traukus, tad, ja ne pār lūpām, tad kaut kur dziļi iekšā noteikti, atskan spēcīgs "Bļaķ!".
Vēl man nepatīk kārt veļu, ne tik ļoti kā mazgāt traukus, bet napatīk. Un ja dzīvē ir salicies tā, ka virtuve ir redzama caur stiklu no telpas, kurā tu kar veļu, un, karot veļu, tu redzi izlietni, kurā stāv nolikta mērcēties panna, un tajā brīdī tu saproti trauku mazgāšanas absurdo dabu, pilnīgi noteikti kaut kur iekšā, nu vai pār lūpām, atskan spēcīgs "Bļaķ!".
Un es neticu, ka kādam patīk. Ja kādam varbūt šķiet, ka patīk, un varbūt pat kāds teiks, ka viņš, mazgājot traukus, meditē, tad tā ir sava veida pašsuģestija. Meditēt var dušā vai dzerot alu, vai dušā, dzerot alu. Vienalga – trauku mazgāšana ir reāls darbs, turklāt reāls un absurdi bezjēdzīgs darbs. Tas ir kā rakt bedri, lai uzreiz pēc tam to aizraktu, un tad sāktu visu no gala.
To saprast, sēžot internetos un kasot nabu, ir viena lieta, bet, ja tas ienāk prātā, mazgājot traukus, tad, ja ne pār lūpām, tad kaut kur dziļi iekšā noteikti, atskan spēcīgs "Bļaķ!".
Vēl man nepatīk kārt veļu, ne tik ļoti kā mazgāt traukus, bet napatīk. Un ja dzīvē ir salicies tā, ka virtuve ir redzama caur stiklu no telpas, kurā tu kar veļu, un, karot veļu, tu redzi izlietni, kurā stāv nolikta mērcēties panna, un tajā brīdī tu saproti trauku mazgāšanas absurdo dabu, pilnīgi noteikti kaut kur iekšā, nu vai pār lūpām, atskan spēcīgs "Bļaķ!".
Links | komentārs 22 komentāri | Add to Memories
Par gāzēm un gāzītēm
Okt. 16., 2016 | 07:33 pm
Es labticīgi pieņemu, ka gāzes laiž visi! Un tas ir tikai normāli.
Tu, tu un arī tu, lai cik smuka nebūtu, pird tā, ka maz neliekas. Tomēr mēs to darām kaut kā diskrēti.
Bet smieklīgi ir tad, kad to dara tāds mazs Šlumpengufs.
Viņš tā nopietni skatās tev acīs, sataisa tādu seju, it kā rēķinātu cik ir 213213 x 4324, riktīgi nopiržās (nebīšos šī vārda, jo nupat mani vairs nekas nebiedē), ieņaudās, jo pats pārbijies līdz baltajām pelītēm, un pasmaida.
Es vot mēģinu iedomāties sevi šādi.
Braucu liftā, kopā ar kādiem kaimiņiem, tad tā spēcīgi un skaļi nobezdos (pretīgi skan, bet tāds nu mums tas vārds ir), uz sekundes simtdaļu kaut ko novēršos, noraustos tā, kā pēc elektrošoka, pēc kā veltu sirsnīgu un nevainīgu smaidu visiem liftā esošajiem.
Nē – man šķiet, nesaprastu!
Tu, tu un arī tu, lai cik smuka nebūtu, pird tā, ka maz neliekas. Tomēr mēs to darām kaut kā diskrēti.
Bet smieklīgi ir tad, kad to dara tāds mazs Šlumpengufs.
Viņš tā nopietni skatās tev acīs, sataisa tādu seju, it kā rēķinātu cik ir 213213 x 4324, riktīgi nopiržās (nebīšos šī vārda, jo nupat mani vairs nekas nebiedē), ieņaudās, jo pats pārbijies līdz baltajām pelītēm, un pasmaida.
Es vot mēģinu iedomāties sevi šādi.
Braucu liftā, kopā ar kādiem kaimiņiem, tad tā spēcīgi un skaļi nobezdos (pretīgi skan, bet tāds nu mums tas vārds ir), uz sekundes simtdaļu kaut ko novēršos, noraustos tā, kā pēc elektrošoka, pēc kā veltu sirsnīgu un nevainīgu smaidu visiem liftā esošajiem.
Nē – man šķiet, nesaprastu!