Pērkons - 26. Augusts 2015

Kā jau visi stāsti, ar šis nevar palikt bez turpinājuma. Proti, stāsts par kaimiņieni un vīrieti tumšiem matiem.

Lai arī notikums nav ne mazākās ievērības cienīgs, tomēr gribētos to piefiksēt un izstāstīt arī jums.

Tātad!
Vakar, dienas vidū, nobraucu līdz mājām, lai noliktu velosipēdu un paķertu skvoša somu, jo vakarā bija plānots neliels treniņš.
Jau piebraucot pie mājas konstatēju, ka uz soliņa, kopā ar vēl pāris šī nama dāmām sen jau vairs ne tajos labākajos gados, sēž arī stāsta galvenā varone ar visu savu specifisko Živanši un kanārijputniņiem bēniņos.

Kaut kur muguras daļā sāka durt sajūta, ka kaut kam te ir jābūt.

Līdz nama durvīm tiku veiksmīgi. Varbūt tāpēc, ka apkārtējo troksni un iespējamo uzrunu slāpēja mūzikas skaņas manās ausīs, bet varbūt tāpēc – lai gan, kāda starpība kāpēc.
Īsāk sakot, uzbraucu es uz savu rezidenci un, ejot uz saviem apartamentiem, uzmetu nevērīgu skatienu kaimiņienes duvīm, jo mazums tās būs pusvirus, bet pa dzīvokli šiverēs ļaunie, maisiem vākdami kaimiņienes briljantus.

Un, ieraugot durvis, es sapratu!
Es sapratu visus iemeslus kaimiņienes bravūrībai un gatavībai saukt policiju, es strauji atcerējos it kā gar ausīm palidojušos vārdus, kurus uztvēru par murgiem un kuri teica, ka viņa pati savā laikā ir bijusi galvenā izmeklētāja teju ja ne pilsētā, tad rajonā jau nu noteikti. Es momentāni sapratu, ka neesmu novērtējis Muhtara, Komisāra Rekša un citu dižgaru artavu krimiķu cienītāju prātos, kā arī šīs artavas nozīmīgumu pašu indivīdu dzīvē. Jo, ko jūs domājieties, šī attapīgā kaimiņiene, zagļu un burlaku (šajā gadījumā, laikam, manis) klātesamības konstatēšanai bija izlikusi slazdu – konfekšpapīrīti uz durvju kliņķa!

Ot, es te tikko nesapratu iekšējās sajūtas — man pēkšņi sagribējās socializēties vai vienkārši iedzert.

[14:51] perkons: VOT, bļeaķ, vecāki var būt priecīgi!
[14:52] perkons: ...Zēns nejauši izsit caurumu 1,5 miljonus dolāru vērtā gleznā
[14:52] Shulcs: Nu malacis puisītis, vismaz spēlējas, nevis tajos kompjūteros tupī
[14:52] perkons: ...12 gadus vecs taivāniešu zēns izstādē paklupis un nejauši izsitis caurumu 1,5 miljonus ASV dolāru (1,3 miljonus eiro) vērtā itāļu vēlīnā baroka laikmeta gleznā. Itāļu gleznotāja Paolo Porporas 17.gadsimta darbs «Ziedi» bija izlikts izstādē Taipejā, kur bija aplūkojamas vēl 54 nozīmīgas gleznas.
[14:52] perkons: nekas, vecāki desmit tādas vietā atdos
[14:52] Shulcs: Ā, vēl labāk
[14:52] Shulcs: Khhhh
[14:52] Shulcs: Da tur ģimene laikam 5 paaudzēs parādu verdzībā
[14:53] perkons: bet nu netrāpīja, jāatzīst, jo
[14:53] perkons: ...izstādē vēl bija apskatāms 200 miljonus eiro vērts Leonardo da Vinči pašportrets.
[14:53] Shulcs: Ā, nu tad jau pa lētuci izšļūkuši, nav ko satraukties
[14:54] perkons: ...
[14:54] perkons: ...Tajā pašā gadā amerikāņu biznesa magnāts Stīvs Vinns netīšām ar elkoni izbakstīja caurumu spāņu gleznotāja Pablo Pikaso 121 miljonu eiro vērtā gleznā.
[14:54] perkons: nav pieminēts, ka bijušais
[14:54] Shulcs: :))
[14:55] Shulcs: Bet nu kā ir _netīšām_ jāiehujārī ar elkoni, lai audumu saplēstu ta
[14:55] perkons: nu
[14:55] perkons: nezinu
[14:56] perkons: bet es srazu iedomājos tādu vidējo krievu, kurš Turcijā kožaku veikālā ar pilteni sasmērē kožaka oderi un pēcāk prasa skidõnu, jo pavei - bojāts
[14:56] Shulcs: Ā, tas gan variants, jā
[14:56] Shulcs: 'Pārdodat?' - 'Nē, protams' - (hujakc!) 'A tagad?'
[14:57] perkons: Cik?
[14:57] perkons: A tagad?
[14:58] perkons: "Pāršūsim!", Dagnijas balsī no zināmās filmas
[14:58] Shulcs: Da ar skoču tak
[14:58] Shulcs: Makgaivereni