"Never let your fear decide your fate."
Šo man laikam vajadzētu ietetovēt, lai neaizmirstas.

Pēkšņi parādījusies/atgriezusies vēlme skriet. Žēl, ka mans skriešanas draugs ir prom tālēs zilajās. Tikmēr - manuprāt, lieliska skriešanas dziesma šeit.

"Run fast for your mother and fast for your father
Run for your children for your sisters and brothers
Leave all your love and your longing behind you
Can't carry it with you if you want to survive"

Cilvēks ir būtne,
kas sastāv
no mirstošiem mirkļiem.
/Ojārs Vācietis/

Tik īsa dzīve –
Grūti ar neskaidro aprast.
/Ārija Elksne/

Kad slāpst pēc kā tīra un gaiša, dzeja ir tā, kas veldzē.

Pēdējā laikā arvien biežāk uznāk "vai es esmu uz pareizā ceļa?" sindroms. Tapēc ka nav viegli, nav cerīgi un nav drošības sajūtas. Aizvien sarežģītāk palikt mierīgai un turpināt savu ceļu.

"Women are attracted to honesty. Even if it hurts." I can relate to that. And i would add that people generally and genuine are attracted to honesty.

Eksistence ir tik mistiska. Un kaut kā tas viss tik bezjēdzīgi un neapturami pamanās turpināties.

"Esi dzejnieks – taisi no nekā."

Kad viss iespējamais no manas puses ir izdarīts, t.i. atnākts un pieklauvēts, tad atliek vien gaidīt vai durvis atvērs vai aizslēgs, vai jāiet citā virzienā. Tāds mierīgs nemiera stāvoklis gaidīšanas režīmā.