Nezaudēt veselo saprātu. Novest domu līdz galam. Ar jēgu un saturu.

Es ceru, ka ļaudis aizdomāsies arī par skabargām un baļķiem savās acīs. Vai paši pietiekami atbildīgi daram savus darbus un vai pietiekami uzņemamies atbildību par savas rīcības sekām? Ne jau tikai lielās lietās, arī mazās - saskarsmē vienam ar otru. Vai esam pietiekami apzinīgi? Katru dienu. Vai pietiekami domājam? Vai veltam pietiekamu laiku analīzei pirms lēmumu pieņemšanas? Vai slinkums, nenovīdība vai nogurums kādreiz neņem virsroku? Un kas būtu jāmaina sevī, lai kopīgi veidotu labāku sabiedrību. Tiekties pēc zināšanām, kompetences, uzņemties atbildību, darīt visu pēc labākās sirdsapziņas. Būt par 100%, nevis ar vienu kāju šur un ar citu tur.
Brīnišķīga grāmata par lēmumu pieņemšanu un zinātniskajiem pētījumiem kognitīvās psiholoģijas jomā - "Thinking, Fast and Slow" by Nobel Memorial Prize winner in Economics Daniel Kahneman.

Sirdsapziņa ir tīra tad, ja to nelieto.

Tajā cilvēku tieksmē vienam otru kritizēt un "noēst bez sāls" ir kaut kas slimīgs. Samaitātā sabiedrībā dzīvojam.

Ak, rūgtā, sāļā vilšanās. Tā vienmēr sit kā ar smagu, trulu veseri un atstāj dunošu galvu vēl ilgi pēc trieciena. Gluži tāpat kā nepiepildītie un aizmirstie solījumi.

Kaut kā skumīgi, ka paliekam veci.

nav ko slieties diža stājā
nav ko lepnus vārdus dvest
jo tāpat nemaz nav viegli
ikdienišķi galvu nest

neraudāt par to kas bijis
nebīties par to kas rīt
tikai saudzīgi un droši
savu vagu taisnu dzīt
/Knuts Skujenieks/

"although my eyes were open they might just as well've been closed", jo lielākā daļa aisberga slēpjas zem ūdens virsmas.

Be patient and be willing to go empty-handed into the unknown. You will return with armfuls of wisdom!

"Sāpīgāk par sālsskābi, kas saēd cilvēka miesu, dvēseli saēd nožēla." Remarks [Ēnas paradīzē]
Kāds mans draugs ievēro principu nekad neko nenožēlot, neatskatīties atpakaļ, bet iet tikai uz priekšu. Man vajadzētu to iemācīties.