[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Augusts 17., 2005 | |
|---|---|
| 16:50 [Link] |     Šlīteres rezervātā bija ļoti interesants gids, kādreizējais mežsargs. No viņa īsā, nejaušā, bet aizraujošā stāstījuma par sēnēm izrietēja, ka sēnes ir tādi kā micēlija ziedi. Kad tie uzzied un smaržo, pirmās atsteidzas nevis garkājainās sēņotājas, bet mušas, kas sadēj tajās oliņas, kur arī rezultātā sarodas tārpi. Kad sēni nogriež, arī atlikušajā stumbenī savairojas parazīti, kas nebūt neuzlabo sanitāro situāciju mežā. Tādēļ viņš aicināja sēnes nevis griezt, bet izcelt no sūnām veselas, jo micēlijam kopumā tas nekādu būtisku ļaunumu nenodarīšot. Nederīgās, tārpainās sēnes viņš lūdza uzspraust uz koku zariem, lai sporas izsējas pēc iespējas lielākā platībā. Un tiem, kam patīk mežā sēnes šķēpelēt, viņš ieteica to darīt mājās, kur visus atgriezumus var iemest atkritumu spainī. Ja cilvēku līķi mētātos ielās, nevis tiktu apglabāti kapsētās, epidēmijas būtu neizbēgamas, viņš salīdzināja. Izņēmums ir pienainās sēnes, jo to sula no griezuma vietas mušas atbaida. Tā nu jau divas dienas sēņojam "pa jaunam". LIelākā problēma priežu mežā ir atrast zaru, uz kura uzspraust nederīgās sēnes:) Mūzika: Pēterīts ar Miķelīti abi gāja bekas lauzt (ir doma) |