PEpijas veranda - 22. Janvāris 2013
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
13:46
[Link] |
informācija par mākslas faktu Skatījos vakar 100g kultūras par mākslas darbiem muzejos un digitālos arhīvos, kur nevāc mākslas darbus, bet informāciju par tiem. Interesanti, vai digitalizācija būs pēdējais formāts, kurš nesīs vēsti nākamajām paaudzēm? Pats māksas darbs > tā kopija > tā reprodukcija > digitālais datu nesējs > ? Savulaik mākslas vēsturi mācījāmies tieši no "liecībām par mākslu" - dažādas kvalitātes melnbaltiem un krāsainiem izgriezumiem no žurnāla "Zvaigzne" un citiem preses izdevumiem vai albūmiem, ko pasniedzēja bija sadīrājusi mūsu izglītības vārdā. Un reprodukcijās pazūd ne tikai krāsas, bet arī mērogs. Kultūršoks, pēc daudziem gadiem nonākot Romā, kur katra drupača ir īsta, nevis ģipša atlējums mākslas skolas audzēkņu vajadzībām, bija pamatīgs. Pārsteigums, ka Mikelandželo Pietā izrādījās pavisam neliela skultptūra. Tāpat drusku gribējās būt to studentu vietā, kuri, piemēram, bija izsēdušies Forumā uz lekciju svaigā gaisā.
|
|
16:02
[Link] |
e-sērga droši vien nav pārāk pareizi to "jautāt" (ha-ha) blogotavā citiem epistulārā žanra meistariem, BET! - vai arī citos kantoros e-pastu izsūtīšana aizstājusi pārējos saskarsmes veidus? Vai arī citur par sanāksmi uzzini pēc tam, kad priekšnieks pagājis garām uz savu kabinetu, lai uzrakstītu tev e-pastu? Vai arī citur steidzamos gadījumos tā vietā, lai trīs vārdus iebļautu klausulē pa iekšējo telefona līniju, tiek rakstīti e-pasti nezinot, vai tos kāds vispār izlasīs. Vai arī jūs saņemat e-pastu no blakus kabineta ar uzaicinājumu ierasties uz kūkām, jo jaunais darbinieks vēlas iepazīties ar kolēģiem? Un tas viss birojā, kur, lai tiktu no viena gala līdz otram, nav pārāk jānostaigājas...
|
|