[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Janvāris 22., 2013 | |
|---|---|
| 13:46 [Link] |     Skatījos vakar 100g kultūras par mākslas darbiem muzejos un digitālos arhīvos, kur nevāc mākslas darbus, bet informāciju par tiem. Interesanti, vai digitalizācija būs pēdējais formāts, kurš nesīs vēsti nākamajām paaudzēm? Pats māksas darbs > tā kopija > tā reprodukcija > digitālais datu nesējs > ? Savulaik mākslas vēsturi mācījāmies tieši no "liecībām par mākslu" - dažādas kvalitātes melnbaltiem un krāsainiem izgriezumiem no žurnāla "Zvaigzne" un citiem preses izdevumiem vai albūmiem, ko pasniedzēja bija sadīrājusi mūsu izglītības vārdā. Un reprodukcijās pazūd ne tikai krāsas, bet arī mērogs. Kultūršoks, pēc daudziem gadiem nonākot Romā, kur katra drupača ir īsta, nevis ģipša atlējums mākslas skolas audzēkņu vajadzībām, bija pamatīgs. Pārsteigums, ka Mikelandželo Pietā izrādījās pavisam neliela skultptūra. Tāpat drusku gribējās būt to studentu vietā, kuri, piemēram, bija izsēdušies Forumā uz lekciju svaigā gaisā. (ir doma) |