[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Novembris 15., 2011 | |
|---|---|
| 15:33 [Link] |     Jau jau, tad jau. Manā bērnībā un skolas gados 18.novembri vienmēr atzīmēja ar svinīgām vakariņām, lielā mērā pateicoties mammas krustmātei un viņas vīram - kārtīgiem "Latvijas laiku" cilvēkiem, kas nu jau sen citos debesu laukos. No tiem laikiem svinīgākā un patriotiskākā dziesma man šķiet "Nevis slinkojot un pūstot", ko onkolis vienmēr uzsāka pie svinību galda - daudz vērstāka uz rīcību valsts labā nekā himna (to gan neviens daudzdzīvokļu mājā nedziedāja). Tas arī viss, jo citādi neviens ģimenē pat tieši jautāts nebilda ne pušplēsta vārda par pirmspadomju laikiem, aizbēgušajiem un aizvestajiem radiem, nekā neapsprieda padomju varu un tās izpausmes. Protams, izņemto anekdošu līmeni, bet tas jau bija plaši izplatīts. Ar mana bērna patriotisko audzināšanu nodarbojās bērnudārzs :) Bet tad es nolēmu iesaistīties, un, blakus svinīgo pusdienu vai vakariņu nepārtrauktībai, vairākus gadus mēs apmeklējam parādi, reizēm arī kādus vakara pasākumus. Nu jau savam pusaudzim jautāju, vai iesim arī šogad. Jā, iesim. (ir doma) |