as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

naktī tomēr nemitīgi sabīstos un mostos. sniegs, kas krīt no priedēm, garām braucošas mašīnas, vienalga. pievelku mincīti tuvāk, bet mincītis, protams, ir ķēmrausis un vislaik cenšas aizmigt man uz sejas. visvairāk drebu, uztrūkstoties no sapņa, kur esmu vienīgā neievainota, bet paredzu, ka ilgi tā nebūs. man blakus kāds, kam lode cauršāvusi sargājošu plaukstu un tad ieurbusies ķermenī. "nebaidies," viņš man saka, "ja tev ļoti sāpēs, tu paģībsi un neko nejutīsi."
"man ļoti sāpēs," atbildu, "bet es zinu, ka nezaudēšu samaņu. nekad," un pamostos. rūdis ar ķepu dauza man pa plecu. mīlestības izslāpušie visapkārt.