as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

atklājām perfektos snack'us- riekstiņus iekš wassabi. tā uzreiz ne pa kam neaprīsi, ilgi un smaržkodīgi graužami.

nopirkām četras grāmatas. mājupceļam un priekam. ierakšanās tuvu bet pa savam, skaista un mierīga sajūta. dižonā šitā smieklīgi gājām arī uz kino. seanss vienā laikā, bet man tika pašnāvību veikals (ui, kas par mīlīgu multeni, ar apaļu pliku meiteni, uz kuru dejojam kāri noskatās mazi puikas, ar visādiem sevis slepkavotājiem, izmalcinātām pašgalināšanās metodēm un ,nebijis pārsaldinātu beigu, vispār spiegtu no sajūsmas, pa melno un pa šiko, bet tomēr himna dzīvei).

smagmašīnu vadītāji gadījās visādi. tādi, kas sirdī muzikanti, tādi, kas skatās linču un džārmušu, tādi, kas kož uz velna paraušanu, klausās a-eiropu, bet visi, visi no sirds tic ceļa poēzijai, tic, ka katrā no viņiem mazs apmaldījies laimes meklētājs sēž iekšā, bet dzīve... dzīve ir dzīve, vai kurva tomēr. vai viens un tas pats. bez viņiem mēs būtu nosaluši. kā mācēja- tā sasildīja.

iesnas ir tik un tā. bet štrunts ar iesnām. ir visādas bildes iespiedušās smadzenītē. un, ja kas, štrunts ar fotoaparātu ar. vakar izskatīju t. mobilā telefona bildes, un tās bija skaistākās mobilās bildes, ko jebkad esmu redzējusi. koruptēts apgalvojums, ja ņem vērā klātbūtnību, bet, nē, nē, nē. tā sajūtas noķertas aiz visām astēm. es jums kādreiz parādīšu.


tagad? ir autobusa biļetes, jā, būs mājas, jā.

kur būs mājas- tas vēl jāizdomā. šodien bija astoņu mēnešu nepārtrauktas prombūtnes jubileja. bet. kādā nesenā sarunā pie ugunskura, es godīgi atzinu, ka zināmu laiku bēgu no atgriešanās. un, ka pat ja vēl aizvien neesmu droša, ka gribu atgriezties, man ir izdevies saprast, ka jāatgriežas. nē, es neesmu atbildējusi uz visiem jautājumiem. bet esmu samierinājusies ar šo jautājumu esamību. un priekš manis- tas jau šķiet daudz.

bet vispār es te par tiem riekstiņiem.