| May. 7th, 2007 02:27 am pilsētpasakas kola ir un paliek viens no cilvēces labākajiem izgudrojumiem. kad es vēl ēdu gaļu, lāpīju bēdu ar vistas ruleti. atnācu mājās, sausa rīklīte jo pārāk daudz dzerts(vēl viena paradoksāla dabas mistērija), un auksta kola ar ledu. mmm...
bet ne to es gribēju stāstīt.
gāju satikties ar draugiem, nevarēju sazvanīt un nezināju kā sauc bāru. ta nu apsēdos uz tilta un man pienāca klāt bezpajumtnieki. viens sāka ar mani runāt. rādīja jaunības bildes.cilvēki saka, ka man esot skaistas zilas acis,viņš teica.
acis bija tiešām tādas dzidri zilas, tikai apsārtušas, kā jau bomzīšiem. viņš bija ģērbies tīri, nedaudz iereibis. dzimis polijā. labi runāja angliski un krieviski. jautāju, kā viņš palicis bezpajumtnieks. garš stāsts esot. negribēja stāstīt. man patīk santmartina kanāla vide, kur viņi ceļ teltis un kurina ugunskurus. nāc ar mums parunāties, viņš teica un aizgāju. sēdēju zelta krāsas kurpītēs un vienos no saviem ekstrēmīsajiem svārkiem un pļāpāju ar bomžiem. ja nikolā sarkozī šovakar vinnēs, es izdarīšu pašnāvību, viņš teica. man vakar nomira mamma. bet viņa jau sen ar mani nerunāja.
es īsti nezināju ko teikt. tizli tā. teicu, ka nevajag pašnāvības, jo tā ir lieka piepūle. tāpat nomirsim.
nekāda pērle, bet kaut kas bija jāsaka.
man ejot prom, viņš nez no kurienes uzvilka pārplaukušu rozi un man iespieda rokās. garām gāja tūristi, un skatījās uz mani ar ne īsti riebumu, ne īsti ziņkāri. piezvanīja sebs, un es tipināju uz satikšanās vietas bāru. zinot, ka nekad vairs neviens man nemācēs uzdāvināt skaistāku puķi. urbāna, skumīga un pusbeigta roze. ā, pirms aiziešanas es sabučoju bezpajumtnieku. kā paziņu. jo likās, ka tā vajag.
klubā uz grīdas gulēja meitene un raudāja. tualetē, ar vēmekļiem matos. skaista, tikai pārāk pārkrāsota. histēriski. alhokols? kāds jautāja. viņa neatbildēja. tad cits pacēla viņas galvu, paskatījās acīs un prasīja tā lēni, kā garīgi atpalikušam -vai tu esi par daudz iedzērusi-, kam sekoja vārgs mājiens ar galvu. vēl kaut kas cits? viņa papurināja galvu. tev te ir kāds ko tu pazīsti? vēl viena galvas purināšana. tu atnāci viena?
jā, viena.
kāds jautāja, kā viņu sauc, bet meitene nebija spējīga atbildēt, tāpēc apsargi brutāli izrāva no rokām somiņu un atrada doķus.
paskatījās, bet pēc tam īsti nezināja ko darīt. viņa nebija izkustinājama un šņukstēja tā drausmīgi sāpīgi. tā, ka grūti klausīties. beigu beigās viņu aiznesa prom. beidzot visas nogaidījušās dūdiņas varēja pačurāt. un godīgi sakot, arī es viņu aizmirsu. līdz tikko atcerējos. atcerējos, ka jaucot alkoholu ar ripām un asarām sanāk ellīgi pretīga dzira. blakus tualetē vēma mana draudzene un es viņu pēc tam turēju rokās un aplaistīju ar aukstu ūdeni. iesēdināju taksī un atstāju milzu dzeramnaudu, lai viņu neizmet. saka, ka nevajag dzert, ja nevar turēt. muļķības. nevajag dzert, ja nav kāds kas tevi turēs. ne tikai dzert. paskarbi.
zvanīja dāvids un teica, lai nāku manifestēt pret nikolā. zināju, ka tur būs tomā. bet tad mani netā noķēra Kāds Cits. jocīgi. nemaz nezināju, ka kāds cits ir Kāds Cits, līdz izvēlējos palikt mājās un runāties ar viņu. zinot, ka tomā neredzēšu vismaz divas nedēļas. bet es sāku padoties. tomā ir pārāk līdzīgs man. un es pati būtu pēdējais cilvēks ar ko es gribētu goautot. tā pati vājība uz spēlēm un spēlēšanos, tas pats flirtiņš, tā pati čakarēšana ar māņkustībām... tā pati stulbā vēlme dabūt to, ko nevar dabūt. tā pati neapzinātā ņirgāšanās par cilvēkiem, kas grib tevi. laisse tomber. Kāds Cits teica, ka ar mani ir forši atkal parunāties. un Kāds Cits man reiz palīdzēja izrāpties no bedres. cilvēki man apkārt pat nepamanītu, ka esmu bedrē. un kad es čīkstētu, nevērīgi piezīmētu, ka manai bedrei tak nav ne vainas, un gan jau kādreiz tur nejauši iekritīs kādas trepes. kaut kā tā.
un tā nu gadījās, ka nakts vidū stāvēju viena pati uz gare du nord tilta un skatījos aizzibam naksnīgus eurostaarus un vinju radiniekus. vieta, kas allaž liek sapņot. par bēgšanu un par atgriešanos, par divām vienīgajām lietām, kas matters.
tāds sentimentāls gars un stāvoklis. Current Music: kkāds vecs oasis cē dē
Leave a comment    |
