as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

mēģinu pa ilgiem laikiem rakstīt. šķiet, ka mazliet tāpēc, lai iespītētu visādiem "izvēles" stereotipiem. tagad, kad esmu ietikusi visnopietnākajā smēķēšanas atmešanas laikposmā pēdējo piecu gadu laikā, ir pavisam jocīgi.

negribas metaforas, vēl mazāk gribas epitetus. negribas mākslīgi uzpūst pašnožēlas, paštīksmināšanās, paš paš paš štruntus. sanāk īsas rindiņas. daži teikumi. droši vien to pat īsti nesauc par dzeju. kaut gan kādus niekus tikai nesauc par dzeju.

nevar saprast, vai maz vajag rādīt.

nevar saprast, vai maz vajag rakstīt.


bet vispār diezgan absurdi, ka impulss rakstīt radās, uzmetot aci eipura rakstam par liekēdību un liekvārdību dzejā.