| Oct. 2nd, 2011 10:43 am rīta saruna jeb "tieši tik aizraujoši mēs esam"
prātojot par to, kā pavadīt dienu.
a: varētu uzcept kartupeļu pankūkas. ar to rīvīti, ko tu nopirki, paies pusdiena rīvējot.
t: kas vainas rīvei?
a: nu viņa ir maziņa.
t: nu un?
a: nu ar viņu nevar rīvēt tikpat labi, kā ar lielu rīvi.
t: var gan. nav taču nekādas starpības.
a: maza rīve nav tik efektīva.
t: tieši tikpat efektīva.
a: nē, lielāka rīve ir labāka.. jo lielāks saskares laukums, jo ātrāks efekts.
t: nu, lielai rīvei tu tāpat neizmanto visu saskares laukumu.
a: nu jā, bet, tomēr. ar mazu paiet ilgāks laiks. citādi jau, protams, nav nekādas starpības. mazu ir grūtāk noturēt rokās.
t: ā, tur ir tava problēma. es tev parādīšu, kā viņa jātur.
a: nu nē, ir taču neērti.
t: nav. es tev parādīšu.
a: nē, bet...
(..)
a: nu, bet, es jau neko sliktu nesaku. mazai rīvei ir labās puses. piemēram, viņa ir kompakta.
t: bet nav jau tā, ka tu viņu tagad taisies ņemt līdzi vilcienā un tad pļavā ar viņu kaut ko rīvēt.
a (sapņaini): kāpēc ne?
man liekas aptuveni šai vietā pārtrūka saruna par mazām un lielām rīvēm. ilga un emocionāla.
labrīt. Leave a comment    |
