as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

labrīt, ļaunā pasaule.
priekš kāda, kas iesnaudies ap septiņiem, manuprāt, esmu varen mundrs būtnītis.

īsi par filmām. midnight in paris. fui. fui. fui. šitā te piesmiet parīzi, padarot viņu par kaut kādu lētas romantikas pastkaršu metropoli, pat neiespringstot, lai divdesmito gadu parīze kaut nedaudz atšķirtos no otras, mūsdienīgās. neko daudz jau neatšķiras, tieši tāpēc vajadzēja tā šiki. plastmasas aktieri, kas slinki iemieso sev pārāk spēcīgus tēlus, pat ja ņemam visu ironiski... ja ņemam visu ironiski, tad kāpēc es nesmaidīju, ko?
vienīgi šitā te mariona kotijāra, bet nu viņai jau jābūt tikai sev, lai būtu apburošs pagātnes rēgs...
un ovens vilsons. kuru vudijs mēģina uztaisīt pēc sava ģīmja un līdzības, kas ir tik sāpīgi, apakšā aktieris, bet virsū sen apnikušais vudijtrulums, kas atkārtojas. dažiem vīriešiem vairāk par citiem nepiestāv būt lupatām.
un tie visi stock karakterīši, šitā būs neko nesaprotošā dāma, šitie būs overprotective vecāki, šis būs nesaprastais mākslinieks, šī būs kaimiņmeitene ar sapņu meitenes potenciālu. viena lieta, kas viss jau redzēts. otra, ka viss jau redzēts vudija filmās labākā interpretācijā.

un le havre. ko vudijs ir nokavējis parīzē, to kaurismeki līdz sāpēm uztver francijas miestos. tāda viņa ir, normandija, tādas viņas ir...nu kā lai svaigāk nosauc, tās ierastās eksistenciālās, pat ne skumjas, eksistenciālā garlaicība. nē, ne garlaicība. samierināšanās un klusa būšana, klusa laime, nu... bļin, tā ir baigi jaukā filma. ar īstiem izdomātiem cilvēkiem. bet man jau allaž patikušas pasakas. šausmīgi gaiši un.. viena no tām filmām, kur tu ļoti gribi sagaidīt priecīgbeigas un visu laiku drusku gribas nebēdīgi paraudāt.

un tad mans dzīvokļa biedrs nez kāpēc gribēja iedot pa seju kādam jaukam apaļīgam vīrietim, ko man gadījās vinnēt biljardā, un tad jaukais apaļīgais vīrietis absolūti nejauši salauza kiju, un nepamanīja, ka bija to izdarījis, viņam bija izskatījies, ka to izdarīja mans dzīvokļabiedrs, un tad bija apsardze un policija un maigs farss sešos no rīta. man laikam tur vairs biljardu spēlēt neļaus. well, at least i had some twisted fun.