as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

ak, piedodiet, visi pieci (vai es maz tik daudz pazīstu) cilvēki, kas mani šodien gribēja izstiept laukā. es iestiepos iekšā, pēc kolorītā brauciena tramvajā kopā ar mūsu svaigi juglā sagūstītajiem savvaļas kaķēniem, tramvajā, kur pēkšņi uzplauka ronalds briedis kopā ar trim mazdrusku lempīgiem džekiņiem, kas, iespējams, bija kādi jauni, mirdzoši talanti. viens visu laiku ar somu mēģināja nosist kaķēnu.

un gribas tikai ieritināties. vēl vienas brīnumainas divdesmit četras stundas ir izskanējušas. brīžiem šovasar man ir sajūta, ka es esmu izrāpusies no kādas makten smacīgas telpas un atkal elpoju. nemākulīgi un tomēr.

es biju kaut kā aizmirsusi sīkumu nozīmību un lielumu nesvarīgumu. nu tie visi ir sakārtoti pareizi un neloģiski.

labvēlīgajam tipam bija tā mīlīgā dziesmiņa par lai laime nepāriet. bieži par viņu iedomājos.
hmm... nez kas labs varētu atrasties krāsainajā kastē? tāpat vien. tāpēc, ka pults atradās.